I swear it will get easier

2

- Varbūt padaram kaut ko pie manis šovakar? Mēs varētu paskatīties kādu filmu vai uzspēlēt kādu video spēli un turklāt mamma un Džinnija priecātos tevi satikt, nu protams, ja tev nav nekādu plānu šovakar. - ar Džeikobu devāmies uz skolas ēdnīcu pusdienās. Džeikoba māsai ir 8 gadi un viņa domā, ka es un Džeikobs esam kopā, man protams tas liekas smieklīgi, jo esam tikai draugi un nekas vairāk, bet es nevēlos izjaukt mazas meitenītes sapni. 

- Hmm, jā. Izklausās labi, bet tikai ar tādu norunu,ka es izvēlos filmu. - uzsitu viņam pa plecu.

- Bet tu jau izvēlējies pagaišreiz. - Džeikobs šokēti iesaucās, - un turklāt tu jau esi izvēlējusies filmu pēdējās divas reizes, tā kā šoreiz tiešām būs mana kārta. - viņš aplika savu roku man ap pleciem un sāka bužināt manus matus.  

Kā vienmēr ieejot mājās viss smirdēja pēc alkohola un tētis bija aizmidzis uz dīvāna kārtējo reizi skatoties futbolu, ughh kā man tas riebjas. Vienmēr kad viņam ir brīvdiena viņš dzer. Nespēju sagaidīt kad tikšu universitātē un dzīvošu viena vai vismaz būšu prom no šīs vietas. Pagatavoju sev tēju un gāju augšā uz savu istabu, lai izpildītu dažus mājasdarbus pirms iešu pie Džeikoba. 

- Esmu salījusi slapja kā arī man vajag sausas drēbes. - sacīju ienākot Džeikoba istabā bez klauvēšanas, bet viņš nemaz nedzirdēja un nemanīja, ka esmu šeit, jo spēlēja video spēli un bija uzlicis austiņas. Nobolīju acis un piegāju pie viņa drēbju skapja, es sāku meklēt džemperi un meklējot to, pat atradu savus melnos legingus no kādas citas reizes, kad esmu palikusi šeit. Vismaz labi, ka man nebija slapji mati, jo biju uzvilkusi hudiju. 

- Wtf? - Džeikobs nobijās ieraugot mani, - un vai tas ir mans džemperis?

- Jā, ir gan. Ārā līst lietus un es salīju nākot pie tevis, tādēļ pārģerbos un starpcitu mamma teica, ka vakariņas būs gatavas pēc 15 minūtēm. - apsēdos viņam blakus uz mazā pelēkā ādas dīvāniņa, kas atradās pretī kafijas galdiņam.

- Ahh, nemaz nemanīju, ka līst un starpcitu tas ir viens no maniem mīļākajiem džemperiem, es ceru to saņemt atpakaļ. - viņš izslēdza xboxu un pagriezās pret mani, - kādēļ neuzrakstīji, ka nāksi pie manis tieši tagad? Es būtu atbraucis tev pakaļ, tu tač zini. - viņš apsēdās man blakus.

- Tu esi pārāk aizņemts ar videospēlēm, nevēlējos tevi traucēt, tu tač zini. - nomēdījos un uzsitu viņam pa plecu.

- Nu beidz, Ellij. - viņš iebakstīja man plecā, mēs abi saskatījāmies un sākām smieties. Pēkšņi istabā ieskrēja Džinnija un ieleca dīvānā starp mums abiem. 

- Mamma teica, ka jānāk ēst vakariņas, balodīši. - viņa paskatījās uz mums abiem un smiedamās izskrēja no istabas. Mēs ar Džeju(Džeikobu) saskatījāmies un sākām smieties vēl vairāk. 

Vakariņās Džeja mamma bija pagatavojusi lazanju ar dārzeņu salātiem, šis bija viens no maniem mīļākajiem ēdieniem, ko Džeja mamma gatavo, kas notiek salīdzinoši reti, jo Džeja vecākiem ir pietiekoši daudz naudas, lai viņu vietā to darītu citi cilvēki un es domāju tiešām daudz naudas.

- Šodien saņēmu kāzu ielūgumus no tavas māsīcas Isabellas, viņa ar Setu plāno kāzas decembrī un mēs visi esam ielūgti. - Emma (Džeja mamma) sacīja veltot Džejam siltu smaidu. 

- Neesmu viņu saticis gadiem, kādēļ lai es ietu uz viņas kāzām? - Džejs sarauca uzacis un ielika sev papildporciju ar lazanju. 

- Taisnība, bet mēs esam viena ģimene un tieši tādēļ, ka neesam bijuši kopā gadiem, mums vajadzētu visiem kopā satikties, turklāt šis ir ļoti priecīgs notikums mūsu ģimenē. - viņa smaidīdama paskatījās uz Džeikobu. 

- Nuu labi. - Džejs atbildēja ar pilnu muti, - varbūt Ellija varētu braukt līdz? - viņš paskatījās uz mani.

- Uz kāzām? Es nekad neesmu bijusi kāzās un turklāt es neesmu daļa no ģimenes. - apmulsusi pasmaidīju un pievērsos savam šķīvim.

- Muļķības, Ellij. Mēs esam svinējuši tik daudzus svētkus kopā, ka tu jau praktiski esi ģimene un Isabellai nebūtu iebildumi pret vēl vienu viesi, vecmāmiņa Lū arī būtu priecīga tevi satikt kā arī visi pārejie. - viņa man priecīgi uzsmaidīja.

- Un mēs varētu vilkt saskaņotas kleitas, -  Džinnija priecīgi iesaucās, kas man lika iesmieties un silti uzsmaidīt Emmai kā jā zimi, ka esmu piekritusi.

*

- Kādu filmu skatīsimies ? - aizrautīgi aplūkoju kinoteātra istabu, ko Džejs bija izveidojis vienā no brīvajām istabām augštāvā. Istabā uz sienas bija izveidots ekrāns, šeit arī bija daudz spilvenu, gaismiņu un viss ļoti ērti saklāts uz grīdas, lai varētu skatīties filmas, domāju, ka Džinnija bija palīdzējusi. Es biju ieteikusi viņam šādu ideju, jo pirmkārt viņiem mājās bija daudzas tukšas istabas, otrāmkārtām šeit bija daudz vairāk vietas nekā Džeja istabā un treškārt šeit bija daudz foršāk skatīties filmas vai seriālus kā arī vienkārši atpūsties. 

- Kā būtu ar " Ready player one " ? - viņš viltīgi pasmaidīja un nolika popkorna bļodas uz grīdas. 

- Nekādas gameru filmas, nevēlos skatīties stulbu filmu par video spēlēm, - nobolīju acis un iekārtojos ērtāk uz grīdas. 

- Tā ir, kas ir vairāk par kādu stulbu gameru filmu, tici man, Tev patiks. - Džejs centās mainīt manas domas par filmu. 

- Labi, bet ja man nepatiks, tu man būsi parādā trīs filmas pēc kārtas kā arī es varēšu tavu džemperi vilkt vēl mēnesi. - centos noturēt nopietnu sejas izteiksmi un pacēlu vienu uzaci. 

- Sarunāts. - viņš pašpārliecināti pasmaidīja un uzslēdza filmu. 

Pēkšņi filmas vidū pie mājās varēja dzirdēt skaļu mūziku un es nesaprašanā paskatījos uz Džeju.

- No kurienes nāk tā mūzikas skaņa? - uzspiedu filmai pauzi, bet Džejs piecēlās kājās un paskatījās ārā pa logu.

- Matteo atbrauca, iešu apsveicināties, jo tiekamies ne vairāk kā divas reizes gadā, bet šogad esmu viņu redzējis biežāk, nekā pēdējo tris gadu laikā kopā - Džejs iesmējās un pagriezās pret mani, - varbūt vēlies nākt ar mani un sasveicināties? - viņš uz mani viltīgi paskatījās.

- Haha, ļoti smieklīgi. Es šādā izskata un satikt tavu brāli?  Varbūt nākošreiz, ja izskatīšos labāk. - nobolīju acis un iesmējos. 

- Labi, tad es ātri noskriešu lejā un būšu atpakaļ, neskumsti. - viņš piemiedza ar aci un izgāja no istabas. Ak Džejs un viņa ķircināšana. 

Vispār dīvaini, ka nekad neesmu satikusi viņa vecāko brāli, īstenība pusbrāli. Džeikoba mamma un viņas vīrs ir precējušies desmit gadus un viņiem ir kopīgs bērns Džinnija, bet Matteo jau bija pusaudzis, kad viņa tētis apprecēja Emmu un viņš izvēlējas palikt dzīvot Itālijā pie savas mammas. Viņš reti brauca uz Ameriku, bet tagad pēdējā laikā ir bieži šeit, jo viņam šeit ir bizness, cik nu Džejs man ir stāstijis, bet apciemo ģimeni šeit ļoti reti, tādēļ pat ģimenes svētkos neesmu viņu redzējusi un par bildēm vispār nerunāsim. Nopūtos un piecēlos, lai izstaipītos un pavērot, kas notiek ārā pie mājās. Ārā jau bija tumšs, mājas pagalmu izgaismoja laternas un nu jau mašīnas, kas bija piebraukušas pagalmā. Redzēju, ka Džeikobs iziet no mājas un iet sarokoties ar puisi, kas bija saģerbies melnā kreklā un bikses, vēlējos saskatīt viņa seju, bet bija pārāk tumšs. Pēkšņi viņš paskatījās uz augšējo logu un es ātri aizvēru aizskarus ar cerību, ka viņš mani nepamanīja. Iesmējos pati par savu stulbumu un apsēdos atpakaļ savā vietā gaidīt Džeju.