Mans pirmais stāsts (izdomāts), ir iespējams, mazliet cringy....
Luna ir meitene, kura nonāk noslēpumainā mežā un satiek puisi.
Seko piedzīvojumam pa jocīgo mežu.
Mani sauc Luna. Man ir 16. Es dzīvoju diezgan mazā ciematā. Jūs noteikti nezināt to. To sauc Kalnpils. Pirms nedēļas es ieraudzīju ko jocīgu. Bija svētdiena. Mēs ar tēti bijām aizbraukuši uz Kalnpils baznīcu,kā parasti. Es atradu durvis. Tās veda uz izeju. Manuprāt, tās bija diezgan slepenas uz zināmas tikai darbiniekiem. Man vienmēr sanāk atrast dīvainākās lietas. Es nodomāju, '' Jāāā!! Es beidzot varēšu izlavīties no šīs baznīcas!!'' Es zinu, ka nav jauki tā domāt, bet nedomāju, ka cilvēkam, kurš noskatījās visas "X-files" sērijas un tic paranormālajam ir kādreiz iespēja būt kristietim. Tas ir tikai mans viedoklis. Beeet, ir jākustas. Es izeju ārā. Tur ir liels zaļš mežš. Bet tikko tajā mēģinu ieskriet, es atlecu atpakaļ. Tas ir jocīgi... "Nekad neesmu neko tādu pieredzējusi. ", nodomāju. Varbūt tā ir ilūzija... Bet tad, kad es to pasaku atnāk tētis un pabaksta mani. Viņš pajautā:"Ko tu uz sienu tik ilgi skaties, meitiņ?" Es mazliet domīgi pasaku:"E.. Es, es nezinu.., tikko, manuprāt, kaut ko ieraudzīju..." Tētis pateica:"Sapņo, sapņo, Luna... Tikai mums jāiet. Minka jau gaida."
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
