Es pēkšņi apstājos. Es pēkšņi ieraudzīju tādu kā vīziju. Tur bija vampīrs. Viņš klusi piezagās Krišam un viņam iekoda. Fifi mēģināja viņu apstādināt lecot būtnei virsū, bet viņai neizdevās. Viņa sasita roku, bet tā pēkšņi sadzija. Tas bija jocīgi.
Mēs gājām tālāk. Mēs ar Fifi bijām priekšā. Krišs bija ļoti lēns. Viņam arī bija vissmagākais ierocis. "Man žēl viņa", es nodomāju. Tad es aizgāju pie viņa un vienkārši paņēmu ieroci no viņa. Viņš laimīgi nopūtās un pateica:"Tu esi diezgan stipra priekš sievietes... :) Es jutos mazliet aizvainota. Un nodomāju:"Tas bija mazliet aizvainojoši. " Tad mēs turpinājām iet. Sākās mazliet gļumīgs ceļš. Tās bija gļotas. Viņas bija netīri zaļā krāsā. Neviens negribēja iet pirmais, jo ceļš izskatījās gļumīgs. Es biju vienīgā kurai nebija bail sasmērēties. Tad es spēru lielu soli. Netīrās gļotas nemaz man neuzsļakstījās virsū. Es jutos labāk, tāpēc spēru otru soli. Pēc otrā soļa visi man pievinojās. Gļotas varēja tagad nosaukt par želeju. Tā mēs lēnā tempā tikām līdz smiltīm....
VOCÊ ESTÁ LENDO
Es tevi neaizmirsīšu...
Ficção CientíficaMans pirmais stāsts (izdomāts), ir iespējams, mazliet cringy.... Luna ir meitene, kura nonāk noslēpumainā mežā un satiek puisi. Seko piedzīvojumam pa jocīgo mežu.
