Es tevi neaizmirsīšu...

6.nodaļa

Es pamodos. Iegāju dušā, saģērbos un sataisīju matus. Tētis jau mani sauca brokastīs. Es apsēdos pie galda, uzsmērēju maizīti un tētis prasīja:"Kā tad tev to draugu sauc?" Es atteicu nomākti:"Tēēt, tu zini, ka man nav draugs,draugs, bet draugs." "Jā, jā, zinu. Tad tu šodien  viņu satiksi?" Es pēkšņi iedomājos par to, ka es varētu pēc brokastīm satikties ar Krišu. Un tad tētis pēkšni pajautāja:"Kā tad viņu sauc?" "Krišs. " Es atbildēju. Tad es paēdu ātri brokastis, un sakrāmēju somu ar 2 maizītēm un fotoaparātu,un citām lietām. Tad es sapratu to, ka esmu pilnīga nūģe, jo nezinu, kur satikties. Par laimi Krišs arī izdomāja ar mani satikties un nāca man pretī. Es nodomāju:" Viņš nemaz nav tik emo, kā man likās. Tad mēs aizgājām pie portāla. Es paķēru Kriša roku un mēs iegājām portālā. Krišs nesaprata kas notiek, bet turpināja iet. Fifi mūs sagaidīja un pamāja. Viņa teica:" Šodien es jums parādīšu apkārtni. Tikai pirms tam es jūs kārtīgi saģērbšu. Tur gaiss ir vēl indīgāks un ir briesmoņi. Tā būs tāda, kā nodarbība" Es mazliet nobijos. Labi, es ļoooti nobijos. Bet mani sajūsmināja tas, ka mēs pārģērbsimies. Mēs iegājām Fifi mājoklī un viņa mums parādīja dažādas ādas. Daļa no vilkača, jocīga zila āda, kas bija ļoooti pūkaina. Viņa tai piekomentēja:"To liek uz dibena." Viņa to uzlika kā svārkus. Tad pār citām jocīgas formas ādām pārskrēja pāri mini peles. Viņas bija tik jaukas. Krišs pasmaidīja. Pēc tam Fifi iedeva mums iedzert augu maisījumus. Tie bija ļoooti negaršīgi. Es jutu, ka gaiss paliek vieglāks. Tad Fifi izgāja cauri portālam un es atkal paņēmu Krišu aiz rokas. Mēs izgājām cauri. Šis portāls bija citādāks. Ejot tam cauri es jutu, ka kaut kādā veidā es tieku tur iesūkta iekšā un tas bija miljons reizes ātrāk, nekā portālā, pa kuru ejam iekšā. Gaiss šeit likās tāds pats. Laikam augu iedarbība. Viņai bija kaut kāda jocīga maģija. Jo viņa iedomājās kaut ko un tas teleportējās pie viņas. Tad viņa man pateica, lai pieleieku kaklarotu pie koka. Es to izdarīju. No koka sāka nākt enerģija un uz tā spīdēja jocīgi raksti. Es pieskāros kaklarotai un atā iedegās. Tā iedegās? "Eee, kas notiek?", 😐, es jautāju Liliānai. "Tava kaklarota uzlādējās ar koka enerģiju." Es biju mazā šokā par to, kas notiek. Bet tad mēs turpinājām ceļu.