Mēs atbraucām mājās un pabarojām Minku. Paēdām arī paši. Es izgāju ārā paelpot svaigu gaisu un nolēmu pamēģināt atrast draugus. Izrādās, tas nav tik viegli, kā man likās. Man vienmēr likās, ka mazos ciematos būs viegli atrast vasaras draugus,bet izrādās, ka nav tik viegli. Tomēr kad aizeju uz to jocīgo mežu pie baznīcas es ieraudzīju puisi. Viņam bija tumšas drēbes-T-krekls un šorti. Saulesbrilles un šlopenes bija pelēkas un zilas. Viņam bija melni mati un zilas acisEs viņam piebakstīju pie krekla. Viņš pārsteigumā pielecās. Es viņam paprasīju, kāpēc viņam ir tik tumšas drēbes un vai viņš arī cenšas iekļūt mežā. Viņš mazliet dusmīgi paskatījās uz mani un klusi nomurmināja:"jā, cenšos, bet pēdējās nedēļās tas nav izdevies." Es nopriecājos, ka te vispār ir cilvēki manā vecumā un paprasīju:"Tu gribi būt mans draugs un kā tevi sauc?" Viņš atbildēja:"Man vienalga, tikai gribu tikt tur iekšā." Un mani sauc Krišs." Es viņam uzsmaidīju un atteicu":"Mani sauc Luna." :D
DU LIEST GERADE
Es tevi neaizmirsīšu...
Science FictionMans pirmais stāsts (izdomāts), ir iespējams, mazliet cringy.... Luna ir meitene, kura nonāk noslēpumainā mežā un satiek puisi. Seko piedzīvojumam pa jocīgo mežu.
