Virs mākoņiem parādījās Zevs.
- es nezināju, ka viņi mani izmantos kā ēsmu. Astriksa nebija tā labākā vieta, kur doties. Piedod, k-
- tu esi muļķis! Es esmu viena. Tikai Trevors ir man līdzīgs. Es neatceros, ka eņģeļi stāv blakus dēmoniem. Starp mums ir pārāk liela aiza, lai tai tiktu pāri. Pat ar spārniem tai nevar pārlidot pāri. Jo to sargā sargi.
- pat ja tā, man vienalga. Es palikšu ar tevi.
- vai tu nesaproti? Mēs esam atšķirīgi. Kirī vairs nav un es nekad vairs nespēšu atgūt to spēku.
Es nolaidos zem mākoņiem. Lidoju pāri laukiem uz bāzi. Aiz manis parādījās pārējie. Es viņus pagaidīju, līdz mani panāks. Viņi nesa Trevoru.
- dodiet man Trevoru. Es viņu panesīšu.
- piedod, ka mēs tev nenoticējām. Kā redzu, tad tava būtība atgriezās.
- jā, bet spēju to, ko agrāk nespēju. Un man tagad laikam būs jāiemāca Trevoram lidot, jo viņš nemāk un es visu laiku viņu nenesīšu.
- zini ko, ir viena problēma. Man nav spārnu!
- nu tad es tev palīdzēšu viņus iegūt. Visiem dēmoniem ir spārni.
Mēs lidojām ilgu laiku. Bija pagājusi kāda stunda, līdz tikām līdz pilsētai.
- tēvs ir bāzē. Viņš tagad tur ir uzraugs kopā ar Nanari. Es jūs tur aizvedīšu.
- labi.
Mēs piezemējāmies blakus kopmītnei. Es pateicu apsargam, ka tie ir mani draugi un viņi man palīdzēs. Es viņus aizvedu uz bāzi. Tēvs sēdēja un blenza datorā, jo viņam nebija ko darīt.
- tēt, es atvedu dažus draugus.
- nu tad ved iekšā.
Es viņu iestūmu bāzē. Daži nebija priecīgi viņu redzot.
- Sera, kas ar tevi notika?
- es vairs nevaru iziet no būtības. Es tāda palikšu uz visiem laikiem. Tikai spārnus es varu ievilkt, lai neredz. Var teikt, ka ja man nav spārnu, tad es izskatos pēc vienkārša cilvēka.
- un..... Ko šeit dara Akila, Rina un Pīts?
- mēs atnācām, jo Serīna mūs sauca. Viņu gribēja sagūstīt. Mēs viņai nenoticējām, kad viņa pie mums atnāca. Šoreiz mēs viņu sadzirdējām pateicoties skaņas šautrai. Zevs mūs nodeva. Ja viņš būtu dzīvs, tad viņš jau tagad būtu miris.
- man jau sen ar viņu nav nekā kopīga.
- kādēļ jūs bijāt Astriksā?
- kad es atguvu savu būtību, es viņu aizvainoju un es gāju atvainoties. Kad es izgāju no klases un uzkāpu uz jumta, mūs ielenca. Es cīnījos, taču mani vienalga noķēra. Un tad es pasaucu Akilu. Var teikt, ka pateicoties viņai es šeit stāvu.
Es neteicu par radziņiem. Man viņi sāka augt nesen. Kopš tās reizes, kad es cīnījos Strilisā trešo reizi. Pēc gada tie būs redzami. Tāpat, kā Trevoram. Taču viņam tie ir zilā krāsā. Man sarkanā.
- labi. Jūs šeit paliekat, vai ne?
- jā.
- ņemiet šīs atslēgas un izvēlieties, kur dzīvosiet.
- es viņus aizvedīšu.
Viņš man iedeva piecas atslēgas un mēs visi aizgājām.
- tā........ 345, 336, 313, 322 un 338. Jums visas istabas būs trešajā stāvā. Ja kas, tad es esmu otrajā stāvā, 228. Nu tad sākam.
Es viņus vedu pa kopmītni uz viņu istabām. Par divām istabām puiši ar atlikušajām meitenēm plēsās. Jo vienā bija logs uz ielu un otrā bija logs uz laukumu. Abi divi ir labi skati. Un tāpēc es izvēlējos, ka meitenes būs tuvāk manai istabai un trepēm. Līdz ar to, puiši tika pašā kopmītnes galā.Es aizlidoju uz garāžu piepilsētā, kur atradās mani mehi. Tie nebija lietoti kopš pēdējās cīņas pret mītni. Es to atvedu uz bāzi, jo tie būs vajadzīgi.
- paldies, ka atvedi mehus, jo tad sanāk, ka nav jātērē nauda jauniem mehiem.
- tākā mani draugi jau ir sēdušies šajos mehos, tad domāju, ka viņi zina, kuri ir kuram. Es tos atvedu, jo citādi tie var nostāvēt nelietoti gadiem.
Kad es gāju uz istabu, es pie savas istabas jau no tāluma redzēju, ka tur stāv Akila, Rina, Hīro un Meri.
- Sera! Beidzot mēs tevi satikām! Ko viņi šeit dara?
- Akila, ko tu izdarīji?
- neko. Es tikai tevi meklēju un uzdūros uz viņa.
- Hīro un Meri, iepazīstieties! Šīs ir manas māsas Akila un Rina. Viņas tapat, kā pārējie mani draugi tagad pieder pie 13 vienības.
- man par to nekas netika ziņots.
- netika un netiks. Nanari un Illeajs zina par to.
- tu laikam aizmirsi, ka mēs strādājam zem Freo un impērijas.
- tu laikam aizmirsi, ka man viss ir atļauts. 1. Freo ir mans brālēns, kas nozīmē, ka es kaut varu vai nodedzināt šejieni un man par to nekas nebūs, 2. Man ir atļauja, ka es varu iet kur gribu un darīt ko gribu un pie tā skaitās arī tas, ka es varu papildināt vienību par to neziņojot. Vai arī tu par to aizmirsi? Un cik atceros, tad Rakša arī strādā zem impērijas un tas nozīmē, ka viņa arī ir mūsu komandā.
- un kur tu dabūsi mehus?
- tie jau ir šeit. Ej uz laukumu. Tur ir septiņi jauni mehi. Mēs mākam tajos cīnīties. Vai arī tu aizmirsi, kā es sakāvu mītni? Es tev ieteiktu ar maniem draugiem sadraudzēties, ja vien tu negribi aiziet.
- thcs. Ejam, Meri.
- paldies.
- nav par ko. Es tikai jums palīdzēju tikt no viņa vaļā, jo viņš vienmēr piekasās, ja viņam nav par kaut ko paziņots. Bet tā kā es esmu augstākas kārtas, tad tas nozīmē, ka es varu viņam neziņot. Un es pieprasīšu, lai jums arī būtu atļaujas.
- paldies!
- Sera! Tevi ar māsām izsauc uz bāzi.
- Pītu arī?
- nē.
Mēs skrējām lejā pa trepēm uz bāzi.
- jūs mūs saucāt?
- jā. Nāciet tuvāk.
No pustumsas iznāca Freo.
- sveiks, brālēn. Kā iet?
- es jūs vēlējos brīdināt, ka rīt ieradīsies 11 vienība. Viņi vēlas savākt atpakaļ Trevoru un Strilisu. Jums ir jāpierāda, ka Trevors un Striliss pieder pie 13 vienības.
- un ja viņi aizies, tad......
- tu paliksi bez partnera un tu atkal necīnīsies mehā, jā. Tādēļ-
- vai tad viņi nav zem impērijas?
- nē. Es neesmu viņu galvenais. Viņu galvenais ir Sao. Mans tēvs. Tas ir viss, ko gribēju teikt. Un ir vēl kas. Šis ir tev. Lai tu nekad neaizmirstu citus un to, kas esi.
- paldies.
YOU ARE READING
Sumbroks- Zudušais simbols
FantasySerīna ir 15 gadus veca meitene, kurai ļoti patīk cīņas māksla. Viņa ļoti vēlas cīnīties pa īstam. Kādu dienu, viņas mājās ierodas viņai ļoti sens draugs, kurš bija pazudis bez vēsts. Serīna piekrīt viņa teiktajam un dodas kopā ar viņu bīstamā uzdev...