Starp divām pasaulēm

sākums

Ir ziemas diena un ārā spīd sniegu kausējoša saule.

Ir Vanesas dzimšanas diena, viņa parasti tās nesvin, jo tieši viņas piecpadsmitajā dzimšanas dienā bez vēsts pazuda viņas vecāki. Šogad viņai paliek astoņpadsmit gadu, viņa nenojauš kāds būs viņas dzimšanas dienas vakars.

Vanesas draugi ir nolēmuši doties mazās izpriecās uz vietējo klubu, atzīmēt viņs astoņpadsmito!

*es zinu, zinu, es negribu, bet ir jāiet, neticēs viņi maniem attaisnojumiem un, ja, pat, ko tad man teikt?* meitene skaļi uzrunājusi savu trīs gadus veco kaķēnu. Kaķēns tai protams neatbildēja, jo tas neprot runāt, bet kaķēns tīri labi saprata, kādas asinis tek saimnieces vēnās, ja viņam būtu ļauts viņš, meitenei izstāstītu, kas viņa ir par radību, viņš juta, kas šovakar notiks, kaķēns zināja labu atrunu, bet to pat pati meitene vēl nezināja, to nedrīkstēja zināt arī neviens cilvēciskais.

#Negaidītais ciemiņš

Vanesa bija iemigusi savā ūdens gultā, te pēkšņi viņas miegu iztraucēja durvju zvans. Samiegojusies meitene aizsteberēja līdz durvīm un atvēra tās vaļā. Pretī meitenei stāvēja kādus divdesmit trīs gadus vecs vīrietis, jauneklis, zēns? Meitene gribēja jautāt, kas viņš ir, ko viņš grib, bet puisis jau bija dzīvoklī.

Vispirms viņš ar kautkādu sūda ierīci izstaigāja visu manu lielo vienistabas dzīvokli, tad šis satūlbenis uzrunāja kaķi * nu, tu sīkais pidar, senči tevi atstāja, un tu visu esi darijis pareizi* te pēkšņi man atkārās mute, mans kaķis zemā dobjā balsī tam atbldēja