Starp divām pasaulēm

Mamma un Tētis

Pus divpadsmitos mani pamodināja brālis, viņš pateica cik ir pulkstens un teica, lai sakrameju mantas, tā, lai tās var ievietot čemodānos. Es jutos izgulējusies un tikai pēc brīža es atskartu visu notikušo, viss likās kā murgs, bet es jutu to visu sevī ka noslēptu kautkur dziļi. * Vaness, tavi vecāki kad ieradīsies būs izsalkuši, Nass ir uzdevumā, viņš sagādās asinis, neuztraucies dzīvnieku asinis, havai ir donori kas nodod asinis un tur mēs dzeram tās, bet svaigas dzīvnieku asinis ir kautkas neidomajams, to es tev stāstu, lai tu nepārbītos, skats būs briesmīgs.* pēc Sebastijana stāstītā, krāmējot mantas es centos iztēloties kā tas būs, uzdevu sev jautājumu vai ari to darīšu es? manas pārdomas izjauca Sebastjans, bet šoreiz tas bija citādāk viņš rinaja manā galvā, es sapratu to, ka tā ir viņa spēja viņš pateica man to, ka, jā es tā darīšu un tad man tas neliksies šausmīgi, daļēji tas lika nomierināties...

Es jau daļēji esmu pabeigusi krāmēt mantas kad brālis diezgan klusi bet tā lai dzirdu teica *esi ātrāka drīz bus klāt, sākumā ieradisies daži un vecāki, pēctam atnāks pārējie parvari, viņiem jaatcina visi sliktie kas kāro tavu nāvi* * jā labi, man vēl tikai jāpaņem bērnības mantas..*

Ārā sadzirdēju tādu troksni, *ir klāt* Sebastjans noteica *ar mantām pabeidzi?* *jā.. visu saliku* mūsu satraukto gaisotni iztraucēja klauvējiens pie durvīm, Sebastijans nesaprata, viņš atvera durvis un telpā iebrazās Meja.. * V esi gatava, mani vecāki tevi grib nogalināt, esmu gatava mirt un cīnīties pret viņiem, es neesmu droša vai tavi vecāki tiks te, ārā ir visi, ir slikti..*
Sebastjans aizcirta durvis un iebļāvās *Meja!* Meja dusmās paskatījās, *tu viņai neko nepaksaidroji? Sebastjan, kāpēc?* *pagaidiet jus abi!* es sašutumā izjaucu viņu mazo konfliktu,* Meja tu arī? ja? kāpēc visa mana dzīve ir dirsā..?!??!* Sebastijans apklusinādams Meju ieteicās *Meja ir no sliktajiem parvāriem, viņai var uzticeties, zvēru, es negribēju sabojāt tavus uzskatus par draudzeni* * labi, Seb, ej palīdzi tu esi noderīgs, atstāj pellu* *bet tā tevi* *Seb es teicu atstāj, tagat svarīga ir tikai Vanesa, EJ!* Sebastijans piegāja pie Mejas un noskūpstīja meiteni, tad nenormālā ātrumā pazuda..

#Meja

*draudzenīt, piedod lūdzu, bet tām vajadzēja būt..* es saprotu daudzko, bet šitais ir par daudz. * Meja* viņa paskatījās ar savu skatienu, tagat zinu viņa ir atvērta ieklausīties manā teiktajā, bet tajā pašā laikā viņa ir kā uzvilkta ģitāras stīga, noprotu, lai pasargātu mani, tas mani nomierināja vismaz kautcik.. es nolēmu atklāti un ātri pajautāt Mejai visu uzreiz. * tu esi kopā ar Sebastjanu? tu zināji par mani, par šo vakaru? tu esi par mani?* Meja pamāja rokās- mūsu lielais "jā", tagat es saprotu... es visu saprotu * Tu lasi manas domas?* Meja satrūkusies ātri atbildēja *nē, es jūtu emocijas..* un tad telpas vidu parādījās sieviete..

#Mamma

Sieviete, kuru atpazinu sekundi sekundē tā bija mana mamma. Neko neteikusi mamma no kabatas izvilka čemodānu, kuru meja tūlītēji sāka piekraut ar visām manām mantām, tas bija tāds vienas kurpju kastes lieluma čemodāns kurā ietilpa visas manas mantas, kas neietilptu 10 koferos. Māte kopš nometa čemodānu, devās uz virtuvi un pieplaka vienam no sagādātajiem asins maisiem. Skats nebija tik ļoti pretīgs, bet bija sajūta, tāda, ka manā priekšā nav mamma, bet gan zvērs, mamma ierunājās *Meja tev arī vajag paēst, tu nāksi mums līdzi* Meja tuliteji piekrita un darīja kā Vanda teikusi. Manas mātes vards ir visskaistākais pasaule, iegrimusi domas par mātes vārdu nepamanīju to kā māte atrodas man blakus. Mamma neko nedarīja viņa gaidīja. Kad izkritu no savām pārdomām instingtīvi apķēros apkārt mammai, mēs abas raudājām. Mamma man atvainojās ļoti daudz un varēja just dziļu nožēlu, es viņai atteicu *Mamm, es zinu, tā vajadzēja, es nedusmojos, es mīlu jūs, esmu pārlaimīga zinot to, ka ar jums vis ir kārtībā* māte man saprotoši atbildēja * tev taisnība, bet tas bija loti grūti, mes atstājam Nassu..* Mamma nepaspēja pabeigt teikumu kad es nojaucu viņas domu * mamm man Sebastjans visu aptuveni izstāstija, viss ir labi* mēs atkal apskāvāmies. Mamma teica ka nav daudz laika, viņai ir jāatgriežas ārā, vēl lika gaidīt tēti un tad mes iešot, mamma izgaisa un dzirdēju spalgu gliedzienu ārpusē, ātri pajautāju Mejai * ko par to domā cilvēki?* viņa pasmējās un atteica * viņi to neredz, nedzird* Es atsēdos virtuvē, meja pagatavoja man tēju, es to dzēru jau karstu, nejutu karstumu, laikam jau viena no manām spējām bet patiesībā tas tikai mana stresa un satraukuma rezultātā.. visa situācija izraisa interesi. Istabas vidū parādījās citi vīrieši un sievietes, tas vairs mani nebiedēja. Ienākušie paklanījās man, paēda asinis un pazuda tikpat ātri kā uzradušies. Es aizdedzu svecīti, meja bija pabeigusi krāmēt manas mantas, es pat nejautāju neko par to čemodānu, sapratu to, ka tā ir kautkada kārtējā vampīru parādība. Es paskatījos pa labi un tur uzradās stāvs pazīstams stāvs, turklāt divi pazistami stāvi..

#Tētis

Tur stāvēja tētis un tēvocis Odrijs, manās acīs sariesās asaras, viņi abi kā jau visi iepriekšējie, kas šeit bija, paēda. Tevocis Odrijs samazināja čemodānu vēl mazāku iebāza kabatā un teica man * tiksimies mājās, čau, Geret davaj jūs ātri, Vanda un pārējie jau dodas, Sebs ieradīsies un daži džeki pie jums drošībai* tētis atrauca *Odrij dodies droši, mēs tiksim galā* un tēvocis izzuda. Tētis pienāca apskāva mani, un grasījās ko teikt kad es paspēju iespraukties * tēti, viss ir labi, es saprotu, tagat mums nav daudz laika, daram kas jadara, Mamma teica to, ka Meja ar mums* *zinu, jasagaida pārējie, lai paēd un dosimies ceļā uz mājām, meitiņ ja tu zinātu kā tu man pietrūki..*

#Pārējie

viņi uzradās visi paklanījās, Sebastijans pienāca sarokojās ar tēvu un arī pieķerās paēst. Visi bija gatavi, mani ietērpa tādā milzīgā mētelī. Tētis deva mazu pudelīti ar šķidrumu, * tas tev ļaus palikt mazai, tāpat kā ar čemodānu, un es varēšu tevi ielikt kabatā, tā mēs darīsim arī ar Meju* Mejai tika iedota tāda pati pudelīte viņa izdzēra un iekapa zaļā mētelī viņa palika maziņa un mētelis kļuva par mazu mājiņu, Meju ielika kabatā, es sekoju piemēram un darīju, kas jādara.. mani ielika kabatā un tad sekoja milzīgs virpulis..