Un mani nesen skaisti sataisītie mati plīvoja ārā pa mašīnas logu, nesen uzkrāsotā lūpukrāsa atradās uz kaut kāda nezināma alkohola pudeles kakliņa. Mašīnā sēdējām saspiesti, lai vieglajā mašīnā satilptu veseli 6 cilvēki, mašīnas salons virmoja no uzkarušajiem ķermeņiem, kuri kustējās mūzikas ritmā. Traucāmies siltajā vasaras naktī, mašīnas vadītājs, kas bija Ralfs, mūs veda nekurienē. Viņam blakus sēdēja viņa meitene Klaudija, arī mana labākā draudzene. Man blakus sēdēja Sanija, nākamo divu vārdus pat nezināju, jo mēs jau no kārtējās ballītes savācāmies kurš nu kurais un braucām.
To es atceros. Uz galdiņa man blakus stāvēja dokumenti ar maniem datiem: Anastasija Bleka, 18 gadus veca... Tālāk vairs nespēju izlasīt, jo acis miglojās un galva griezās. ''Kāpēc te vispār ir man dokumenti..?" jautāju sev pirms iekritu dziļa un sāpīgā miegā.
YOU ARE READING
Tu esi mana ķīmija
PoetryZiniet, ka dažreiz ķīmijas formulu labāk nezināt un redzēt tikai reakciju? Tāpēc šeit es jums neko nestāstīšu, jo vēlos intrigu un reakciju jums sniegt lasīšanas laikā. Lai jums visiem ķīmiķojas! :)
