Saltleiksitija.
Vivint Smart Home arēna.
Džordana Praisa koncerts.
Es nespēju noticēt, ka viņu atkal satikšu. Mana dzimšanas diena likās tik tāla. Es pat neatcerējos par ko mēs runājām tajā rītā, kad pamodāmies vienā gultā. Bet es noteikti atcerējos puiša elektriski zilo skatienu, gandrīz identisku manam.
"Bī, tu esi gatava?" Mičš pabāza galvu vannas istabā, izraujot mani no domām. Piekrītoši pamāju ar galvu, viegli uzsmaidot draugam. "Tu izskaties tā, it kā būtu redzējusi spoku. Kas notiek? Neesi gatava satikt savu vīru?" viņš ielika vienu roku sānos, vienā brīdī atgādinādams man par manu māti.
"Es nezinu vai esmu gatava viņu redzēt." atzinos, paskatoties uz gredzenu, kas stāvēja blakus izlietnei.
"Ļauj man tev atgādināt, ka viņš ir viens no seksīgākajiem vīriešiem, ko es jebkad esmu redzējis. Ja tu viņu neņemsi sev, tad, lūdzu, atdod man savu biļeti."
"Neaizmirsti, ka viņa pašlaik skrien pakaļ Keleram!" Alise iesaucās, liekot Mičelam pārgirezt skatienu.
"Es neatceros, ka būtu tev prasījis, lai tu salauz manu sirdi, atgādinot, ka Betānija savāc visus seksīgos puišus sev...jau atkal" Mičš pabļāva atpakaļ.
"Jau atkal?" saraucu uzacis uz Mičela pusi, liekot viņam tēlotā aizkaitinājumā izlaist elpu caur zobiem.
"Bī, tu tiešām domā, ka esmu aizmirsi Džeiku?"
"Mičel, man bija divpadsmit gadi un es viņu nobučoju pudeles spēlē." iesmējos. "Un es esmu pārliecināta, ka viņš nebija gejs."
"Bet varbūt viņš būtu bijis, ja tu atļautu man uzlikt savas lūpas uz viņējām." viņš paraustīja plecus, un izgāja no vannasistabas.
Vēl pēdējo reizi paskatījos spogulī, pirms pagrābu savu laulību gredzenu un iemetu to somiņā, pēc tam aiztaisot mazo rāvējslēdzēju. Bija laiks doties uz arēnu, lai noklausītos Džordana Praisa koncertu un pēc tam nokārtotu manu dzīvi. Ja godīgi, manas kājas pašlaik trīcēja, un mēs pat nebijām pametuši viesnīcu. Nezināju, kā es jutīšos, kad patiesībā būšu tur, klausīšos viņa balsī un skatīšos uz viņu.
Nebija noslēpums, ka mēs ar Patriku bijām kļuvuši daudz tuvāki. Un es patiešām ar nepacietību gaidīju, kad atkal viņu satikšu. Viņa ziņas vienmēr man lika pasmaidīt, pat tad, ja viņš tikai apjautājās kā man iet, kā es pavadīju dienu, vai atsūtīja kārtējo bildi, kurā viņš ir savilcis seju dīvainā grimasē.
Es, protams, viņu nemīlēju. Ak dievs, nē! Bet viņš noteikti bija atradis ceļu manās simpātijās, pat ja es neticēju, ka tas kādreiz notiks. Tieši tāpēc izvilku telefonu no somiņas, lai aizsūtītu Patrikam ašu ziņu.
'Ja tikšu sabradāta šajā koncertā, tad zini, ka es Tevi pilnībā neienīdu...varbūt tikai mazliet :)'
"Tagad es esmu gatava!" paziņoju, izejot no vannasistabas, lai sastaptos ar savu labāko draugu skatieniem.
"Aizsūtīji Keleram ašu bildīti?" Alise piemiedza man ar aci, liekot Mičelam iesmieties.
"Paskaties, viņa pat nevarēja sakārtot kleitas augšdaļu! Mēs zinām, kādas bildes tu viņam sūti, Bī."
"Es jūs abus ienīstu." uzmetu pedējo skatienu spogulim, pirms mēs visi devāmies ārā no viesnīcas, lai uzsāktu piecu minūšu gājienu uz arēnu.
***
Es būtu melojusi, ja teiktu, ka nebiju atradusi Džordana dziesmas internetā un iemācījusies lielāko daļu vārdu. Tieši tāpēc atrasties gandrīz pie skatuves, bez saviem labākajiem draugiem man nešķita neveikli. Es ātri vien sāku runāt ar meiteni, kas stāvēja man blakus. Patiesībā, es ļāvu viņai runāt, un es tikai klausījos, kaut kādā mērā tas palīdzēja nomierināt manus nervus.
