DIVI CILVĒKI TUMSĀ

Nezināmais čalis

Bija 1. Jūnija diena un skolas vairāk nebija, bet nu man direktors teica, ka man augusta beigās būs jāraksta lielie darbi, vai mani atstās uz otru gadu. 

Pagāja 3 dienas no tā laika, kad mamma iekļuva komā un es naktis neesmu vispār gulējusi. Mūsu mājiņa ir ļoti maza. Viens stāvs, 3 istabas un pagrabs, kurš bija ļoti baiss. 

Es biju izgājusi ārā, jo man manuprāt būtu jāmeklē darbs! Es taču pilnībā neko nezinu kā var dabūt darbu utt. Es aizgāju uz tuvāko mazo kafeinīcu, bet tā bija tukša. Nesaprotu.... Tā kafeinīca vienmēr ir bijusi vaļā. Es aizgāju aiz kafeinīcas uz otrajām rezerves durvīm un tās bija vaļā, es iegāju iekšā un tur bija viss tumšs. Pēkšņi aiztaisās durvis un kāds no ārpuses tās aizslēdz. Es biju tik nobijusies, jo nezināju, kur ir gaismas slēdzis un nezināju kā tikt ārā, jo tur nebija neviena loga.

Pēc kaut kādām 2 sec, es kaut kur ieskrēju un tas noteikti nebija ne galds, ne siena. Es sāku ar rokām baigi taustīt to un pēkšņi kāds iezslēdz lukturīti.

-AAAAAAAAAAAAAAA: Es iebļaujos ar to, kurš ieslēdza lukturīti. Es pagrūžu čali, kur stāvēja man priekšā. 

-KAS TU ESI!? : Es stāvu čalim priekšā, nobijusies salikusi rokas priekšā pistolē, itkā es būtu kāda mafija. Čalis mierīgi apskatās uz manīm un uzmet man birsti virsū ar ko viņš bija slaucījis.

-Slauki! : Čalis rupji pasaka. 

Kāds nežēlīgs čalis, es paņemu to birsti un viņam iemetu tieši pa galvu un sāku skriet kaut kur pa istabu meklēdama izeju.

-PALĪGĀ, KĀDS, LŪDZU...... MANI, GRIB, NOGALINĀTTTTT!! : Es stulbi izklausoties bļauju no visa kakla.

Tevi te neviens nedzirdēs, ouch! :Saka čalis. Viņš paņem no zemes lukturīti, kas bija nokritis un paspīdina uz citām rezerves durvīm, tad viņš ar slotu mani sāka grūstīt uz tām durvīm. Viņš mani izgrūž ārā un aizcērt durvis man tieši sejā.

Vai viņš reāli ir kāds mafija?? Varbūt viņš kaut ko slēpa un par laimi, viņš mani nenozaga kā filmās. 

Es biju atnākusi līdz savām mājām un es gribēju ēst. Mājās bija palicis tikai 1 kartupelis un ola. Es izcepu un apēdu. TAGAD, VISS, ES NOMIRŠU NĀKOŠREIZ BADĀ! Man nebija savas naudas. Es izmeklējos pa visu māju, lai atrastu kādu monētu un tad es ieraudzīju kaut ko dīvainu. Es ieraudzīju uz tēta plauktiem kodus. Nesapratu kam tie domāti. Plauktos bija visādas grāmatas, bet nekas neatbilstēja kodiem. Es paņēmu visas 5 lapiņas, kur bija 8 nummuru cipari, BET vienā no 8 ciparu kodiem bija iekrāsoti 4 cipari un rakstīts uz lapiņas KODES. BRUH.... 

Es biju visu izmeklējusi izņemot PAGRABU... Man no tā pagraba bija ļoti, ļoti bail. Es tur jau 5 gadus neesmu nogājusi lejā. Man nāksies...., bet es nevaru. Es redzēju kādu cilvēku, kurš jau kaut kādas 7 reizes nogāja manai mājai priekšā. Vai tas ir kāds zaglis? Viss man PIERIEBĀS. ES EJU UZBRUKUMĀ. Bija vakars un es nevarēju redzēt to cilvēku, es paņēmu virtuves karoti un atspēru durvis vaļā. Cilvēks ieraugot mani sāka skriet prom, bet es viņam skrēju pakaļ. Viņš bija drusku ātrāks, jo man bija zeķes un pidžamma virsū. Lija lietus un vakaros te vēl bija drusku vēss un man bija auksti. Es paņēmu un iemetu karoti tieši viņam pa galvu un viņš nokrita peļķē. Ja godīgi sakot, es labi tēmēju. 

Es pieskrēju viņam tuvāk un saķēru viņu aiz rokām. Krimināls, HELP! Es viņu pagriežu, lai redzētu viņa seju.

-ATKAL TU? : Es skatos kā kaut kāds manikens tajā čalī.

-Kas tu esi? : Viņš sakot, itkā viņš nezinot mani. 

-HALOOO?? TU MANI AR BIRSTI IZMETI PA DURVĪM, KO TU VĒL DOMĀJI..... : Nepabeidzot es pateicu.

-Aaaaa, tu. Atkal! Taustītāja! Tausta citus cilvēkus bez ATĻAUJAS. : Viņš ar savām šaurajām acīm noskatās.

-Es? TĀ TAD!, TAGAD TU SAKI KA ES ESMU KAUT KĀDS PERVERTS? KO TU LIETAINĀ VAKARĀ DARI PIE MANAS MĀJAS, TU NOGĀJI GARĀM 7 REIZES!

-Tu skaitīji??! : Viņš paskatās uz manīm ar smaidu un beidza. 

Es rolloju eyes un vienkārši pieceļos. Es izdomāju plānu, LūDZu.... izdari priekš manīm vienu LieTU! Es ar salikušām lūpiņām skatos uz viņu. Viņš arī rolloja savas acis un piekrita. Tas ir jocīgi, ka viņš pat nedomājot tik random piekrita.....