Ar tēvu braucām uz autosalonu izvēlēties man mašīnu. Viss nebūšu vairs pieticīgā, klusā Odrija kādu viņi mani pazīst pāris dienas. Nepieļaušu kad mani pazemos. Varu būt arī egoistiska un skarba tik ne pret Gabiju. Viņi redzēs manu patieso es. Neesmu nekāds pūkains zaķīts. Domas pārtrauca piebraukšana pie salona un tēva balss.
-Odruci esam klāt. -(paskatījos uz viņu un pasmaidīju)
Izkāpām arā un devāmies iekšā. Tas nebija no lētajiem saloniem.
-Ko saki par šo?
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
-Labprāt bet manuprāt par šiku. -Tu vari izvēlēties jebko ko vien vēlies -Ja man nebūtu uz skolu jaizmanto tad jā tu zini ka negribu lai ar mani draudzētos naudas dēļ tik. -Ai beidz Orij tādi ir cilvēki tik ğimene mūsdienās ir patiesa un draugi ar ko tu esi pazīstama no bērnības net ne tagad jauniegūti draugi bet es zinu tev ir stiprs raksturs un sapratīsi kam dēļ ar tevi kontaktējas. -Tēt ja tas būtu tik viegli cik saki. Es izvēlējos, šo te (norādīju uz citu auto)
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
-Tiešām citu nevēlējies? -Es jau gribētu sporta auto bet kur ar tādu uz skolu. -Tu tā kā puisis. -Zinu patīk sportiskas lietas.Tas taču nav nosodāmi. -Nē nav nosodāmi man pat nedaudz prieks ka neizšķied laiku ar tiem knibuļiem. -paldies tēt. Es palikšu pie šīs izvēles. -labi ka vēlies tad pērkam šo.
Piecēlos no rīta ar ļoti labu garastāvokli. Bet protams atradās kas to sabojāja vārdā Harijs.
