Bad Boy.

14.

Turpinājums.

-Luiss, es nedomāju ka mums sanāks normālas attiecības vismaz ne no manas puses, atvaino. (Piecēlās un grasījās doties prom.)

-Pagaidi Odrij, es tevi nesapratu.

-Es tev nespēju pateikt. (Izplūda vel vairāk asarās un piecēlusies pa ielu skrēja uz mājas pusi)

Luisis tik sašuties neko īsti nesaprazdams tik noskatījās kā Odrija pazūd tik talāk, nezinādams ko darīt. Nekad Louis Tomlinsons nebij tik apjucis un nezinājis ko darīt dēļ vienas meitenes, parasti par visām bijis galīgi nospļauties. Pie Louisa pienāca Gabija.

-Odriju esi redzējis?

Louis lēnām pacēla galvu un ieskatījās Gabijai acīs un pēc ilga klusuma brīža teica atbildes pirmos vārdus. Pa to laiku jau pie viņiem bij pienācis Harijs.

-Lou- Runājāmies un viņa aizskrēja uz mājā.ā.m.

-Harijs- Louis kas notika kapēc tu rausti valodu?

-Lou- Nav svarīgi. Runājos ar Odriju un vēlējos ar viņu būt vienkārši draugi, bet viņa atbildēja ka tas nav iespējams, un nevarot paskaidrot kādēļ un aizskrēja.

-Gabija- Tomlinson atvaino, bet tu esi muļķis.

-Lou- Kapēc?

-Odrija- Tu vel jautā bļāviens? Tu viņai patīc.

Odrija pateikusi Louisam pēdējos vardus pagriezās un devās uz mājām pie Odrijas, pa ceļam viņai zvanot.

Oktobris, pēdējā nedēļa. Pirmdienas rīts.

Odrija.

Izdzirdot modinātāju, piecēlos no gultas un devos uz dušu. Taisījos lēnā garā uz skolu bij atlicis izdzert kafiju un bij jādodas uz skolu pa ceļam paķerot Gabiju, tik ļoti negribējās uz skolu pateicoties tam ko pie kluba Gabriela pateica Louisam ko es neļāvu nevienam teikt. Negribējās galīgi redzēt Louisu šodien un kur nu vel saskatīties ar viņu. Uzrakstīju Gabijai ka izeju un dodos, un paņēmu atslēgas devos uz mašīnu, līdz stundas sākumam bij pietiekami laika lai nesteigtos un pat iebrauktu pa ceļam pēc vel vienas kafijas ko lēnām izdzert pirmās stundas laikā.

-Labrīt

-Mhm labs rīts Gabij,

-Tak beidz nekas tev nenotiks pēc tā ko pateicu Tomlinsonam. Tu jau nezini vai tas ir abpusēji.

-Mēs jau nezinam vai tas ir abpusēji. Un ja nav tad skaties ka vel nepasmejas par mani.

-Beidz tā nebūs, viņu to vakar redzot kā viņš uzvedās nebūs nekādas smiešanās.

-Mhm lai jau tā būtu, ja nē es tevi pakāršu kaut kur par tavām izdarībām.

-Haha nebūs tādas nepieciešamības.

Skolā.

Gabija bija kaut kur nozudusi kamēr es stāvēju pie skapīša un mainīju grāmatas stundām. Sadzirdēju to ko vismazāk biju vēlējusies, Tomlinsonu jau no paša rīta, tas bija tas ko vismazāk gaidīju. Būtu priecīgāka sadzirdēt jebkuru citu cilvēku tikai ne viņu.

-Labrīt Odrij.

-Labrīt, (Tikpat ātri cik atbildēdama taisot skapīti ciet tik pat ātri pazudu uz kabinetu, pat nepaskatoties uz viņu.)