CHAPTER 16

347 37 4
                                    

-Nu es īsti  nezinu Tomlinson,

-Lūdzu varam saukt viens otru vārdos?

-Lai jau būtu. Bet Louis es nezinu.

-Nu beidz, ko saki aizvilksim tavu mašīnu uz majām un aiziesim uz kādu kafejnīcu iedzert pa dzērienam?

-Tu jau laikam neatkāpsies vai ne?

-Nop.

-Bet kā runājām vienkārši kā draugi nemaz nedomā pasākt ko vairāk.

-Labi  labi Odrij.


Kafejnīcā...


-Nu par ko runāsim Louis Tomlinson?

-No sākuma izvelies ko dzersi?

-Atceries, es pati par sevi samaksāšu, vari netēlot dāsno puisi.

-Kaut vai tā, kaut gan man tas neiet pie sirds bet tevi laikam jau nepierunāšu vai ne?

-Nu kā redzi.

-Laikam būšu tevi nedaudz jau iepazinis Odrij.

-Nemaz neceri vairāk īsti nezināsi mani un man iekšā netiksi.

-To nu mēs vel redzēsim.

-Zin Louis draugi parasti runā par citām lietām, it īpaši maz pazīstami cilvēki.

-Nu labi parunāsim par šo kad vairāk būsim pazīstami.

-Pārāk daudz nesaceries Tomlinson.

-Odrij!

-Ups labi labi Louis. (Iesmējās)

-Ja jau kā draugi runāsim un takā mācamies diezgan kopā, tad piemēram varam parunāt par mājas darbiem Odrij ko m?

-Nu kamon tu nopietni? Labs joks Louis. 

-Ko tad tu ierosini ja to nē, šito nē un tas tev ir smieklīgi.

-Nu sāksim ar to ka man te īsti negribas būt un tu vel jautā lai izdomāju tēmas, tā būtu vismazākā lieta ko nu man noteikti tagad gribētos darīt Louis.

-Odrij zini ko?

-Nu?

-Beidz melot, tik daudz zinu par tevi, ja galīgi negribētu tu te neatrastos.

-Louis tu varētu nelīst lūdzu kur nevajag ja.

-Labi labi.

Louisa un Odrijas kafijas dzeršana vien ātri pagaisa kopā ar daudzām sarunām.

Odriju nespēja atkausēt neviens Louisa teksts bet viņa cerības nekur nepazuda. 


Nākamā skolas diena.


Puiši savā starpā pulcejās pie viens no viņu mašīnas un runajās. Protams viena no tēmam bija kas ir starp Louisu un Odriju.


-Nu Louis tad sanāk tu vakar biji randiņā ar Odriju?

-Nu to par randiņu nenosukt jo viņa tā nevelejās un sarunājām ka vienkār ši kā draugi aiziesim uz kafejnīcu iedzert pa kafijai un vienkārši parunāt.

-Un kā beidzās kāda viņa ir?

-Tu esi idiots Harij, tas Louis Tomlinsons nav, un viņa nav tāda, esam vienkārši kā draugi, kaut viņa man patīk bet respektēju ka neko nopietnāku nevēlās.

-A par ko jūs runājāt?

-Par viskaut ko bet viņas smiekli ir tik apburoši kad sasmīdināju un tas acu skaties ahh, vienkārši neizsakāmi.

-Opā opā kāda ir apdullinājusi Tomlinsonu.

-Es piekrītu un tā jūtos puiši.

-Nu tad vecīt uz priekšu savādak būs atkal ka staigāsi čīkstēsi un līdīsi zem katriem brunčiem, nezinu kāpēc tev iesaku tā kaut gan gribētos lai ir vecais Louis.

-Es jau mainīšu tik to ka negulēšu ar kuru katru ja vien protams iegūšu viņu.

-To nu mēs nezinam, tas nebus tev tik vienkārši.

-Nu es esmu jau vismaz ticis soli uz priekšu viņa ar mani bij dzert kafiju un nākamais ko darīšu apmainīšos ar numuriem un tad jau tālāk labi paši zināt.

-Lab pietiek visas šitās ļubovas lietas ejam uz stundām.








Bad Boy.Место, где живут истории. Откройте их для себя