Neizprotamais | 1.daļa ✔️ (āā, vajag labošanu!!)

Chapter 13

Vakariņas bija pārsteidzoši labas, mēs visi bijām badā, tāpēc kārtīgi izbaudījām manas mammas pavāres prasmes. Kad visi bijām paēduši saldo un mamma bija sākusi vākt prom traukus Ambera sāka knosīties!
-"Mamm, tēt? Es domāju, ka šis vakars ir perfekts, nebūtu labi ja tas tik vienkārši beigtos!"- Ambera teica uzsmaidot man.
Es pazinu savu māsu tāpēc iespēru viņai zem galda! Viņa man veltīja nosodošu skatienu.
-"Ko tu iesaki, mīļā?''- mamma sauca no virtuves.
-"Kinoteātrī šovakar 22:00 rāda manu mīļāko filmu, tā nu es domāju, ka mēs visi varētu aizbraukt uz viņu!"- Ambera staroja, kamēr es gribēju iegāzties bedrē un pazust!
-''Vai mīļā tā patiešām ir perfekta doma!"-tētis iejaucās sarunā un lika man noelsties! Tētim vēl aiz vien taču riebjas Liams...
Mamma piekrītoši māja ar galvu un pievērsās Liamam.
-"Un ko tu, Liam, par to saki? Varēsi palikt pie mums pēc filmas, jo rīt taču ir skoliņa!"- mamma žilbinoši smaidot jautāja Liamam.
Es uz viņu paskatījos ar ''PAT NEDOMĀ PIEKRIST" skatienu, bet it kā viņš mani klausītu!
-"Kundze, es domāju, ka tā patiešām ir lieliska iespēja! Es piekrītu!''- puisis pat nepaskatoties uz manis teica.
-''Tad viss sarunāts! Bērni, mums vel ir stunda līdz seansam, takā jūs visi trīs varat aiziet uzspēlēt kādu galdaspēli vai ko tādu!'"- arī tētis smaidot noteica un pazuda dzīvojamā istabā.
Ambera un Liams piecēlās lai dotos augšā, kamēr es tā vienkārši sēdēju! Tik pat labi es varētu būt neredzama!!! Māsa mani parāva aiz pleca.
-''HEY! Tu nāc? Nākot augšā paķer trīs kolas, lūdzu!"- māsa iebakstot man ribās nosmējās un abi uzgāja augšā.
Jauki, mana māsa saprotas labāk ar manu it kā "puisi" nekā es. Man nebija variantu, tāpēc lēnām piecēlos no krēsla un devos uz virtuvi kur mana mamma sparīgi mazgāja traukus.
-"Mamm, palīdzēt?"- es jautāju atverot dzērienu ledusskapja durvis.
-"Nē, saulīt! Ej un izklaidējies.''-mamma pagriezusies pret mani teica.
Atradusi kolas bundžiņas arī es uzgāju augšā, kā muļķe meklējot kur viņi abi ir. Visbeidzot atradu viņus MANĀ istabā, iekārtojušos MANĀ gultā. Iegājusi istabā es uzreiz aiztaisīju durvis un noliku kolas uz rakstāmgalda.
-"Ambera? Ko tu dari? Kas par kino?"- es biju sašutusi.
-"Kas tev nepatīk? Es teicu, ka tā ir mana mīļākā filma! Kas tur tik slikts?''- Ambera jautāja man kamēr meklēja manā kumodē kādu spēli. Viss ko es varēju darīt bija tikai izbolīt acis un stāvēt tur dusmīgai!!!
-''Maziņā, nu beidz pūsties!"- Liams piecēlies no gultas nāca uz manu pusi.
Puisis pienācis pie manis, nobučoja mani uz vaiga un piegāja pie galda, lai paņemtu kolas.
Elektriskā dedzinošā, bet tik ļoti patīkamā sajūta lika man pat pasmaidīt.
-''Kā tu to dari?''- es noelsos. Puisis atbildes vietā man veltīja vienu no saviem Holivudas smaidiem.
-''To sauc par MĪLESTĪBUUUU!"- māsa sauca atradusi spēli un jau apsēdusies gultā!
Tas lika man traki nosarkt, bet Liamam iesmieties!
-''Amber? Kolu?"- Liams vēl joprojām smaidot jautāja skatoties uz māsu. Māsa tikai pakratīja galvu kā apgalvojumu, jo bija aizņemta darbojoties ap spēli.
Liams ar divām kolas bundžiņām devās apsēsties blakus māsai. Arī es paņēmu kolu un apsēdos viņam blakus!
-''Man jau nepiedāvāsi vai ne?''- es tēloju, ka esmu dusmīga. Liams piešļūca man tuvāk un aplika savu muskuļoto roku ap maniem pleciem, kas atkal izraisīja tauriņu pacelšanos.
-"Es varu tev arī mutītē ieliet!"- puisis noskūpstījis manus matus, smaidot teica.
Es izbolīju acis kamēr māsa vārtījās pa gultu smieklos.
-''LIAM!!!''- es smejoties iebļāvos un metu puisim ar spilvenu.

***

Tā nu mēs visi sēdējām tēta mašīnā un braucām pa apgaismotajām ielām! Tas bija diezgan neveikli, jo mēs visi trīs bijām iespiesti aizmugurē un es biju pa vidu! Puisis sameklējis manu roku zem mūsu kājām to satvēra. Māsa to ieraudzījusi tēloja, ka vemj! Mēs abi pasmaidījām.
Iegājuši kinoteātrī pašlaik stāvējām pie kases, kur vecāki mums , tā teikt uzsauca filmu. Uz visiem trijiem paņēmām lielo sāļo popkornu un atkal trīs kolas. Kad bija laiks, mammai izvēleties vietas, viņa mūs pārsteidza. 1kārt mēs vsp bijām vieni paši visā zālē, 2kārt viņas un tēta vietas ir pirmajā rindā, bet mūsu pēdējā.
-"Mamm? Kur loģika?"- ejot uz zāli es ierunājos.
-"Kā saka, negribu traucēt jaunatnei!"- mamma iesmējās.
Bijām jau apsēdušies. Ambera sēdēja mums blakus līdz Liams iecēla mani viņa klēpī. Tad māsa aizlīda uz rindas tālāko stūri. Patiesībā mums ar Liamu filma neinteresēja. Mēs runājāmies un viņš virpināja manus matus.

***

Biju nomazgājusies un jau saģērbusies pidžamā. Pēc filmas visi nozuda savās istabās. Liama istaba jeb viesu istaba atradās pirmajā stāvā, kas mani mazliet apbēdināja. Man tik ļoti gribējās viņu sajust, gribēju lai viņš ir blakus! Ielīdu gultā un aiztaisīju acis. Pavisam drīz jau sajutu nogurumu. Pa miegam dzirdēju kā atveras un aizveras durvis, tad kāds silts ķermenis pielien pie manis. Es uzreiz satrūkstos.
-"Liam, tu esi pliks?"- es iespurdzos.
-"Gandrīz!"- Liams pagrieza mani pret sevi un sakļāva mūsu lūpas. Taureņi uzsāka maratonu...
Es negribēju beigt skūpstu, bet nogurums darīja savu. Kaut kas iespiedās manā kājā.
- Ak, mans Dievs!- es iespiedzos un sāku smieties.
- Izbeidz!- komandēju.
- Es taču nevaru!- Liams aizstāvoties atbildēja un tas lika man smieties vēl vairāk. Visbeidzot manas acis jau krita ciet.
-"Arlabunakti!"- es miegaini teicu un uzspiedu īsu buču uz puiša perfektajām lūpām.
-"Šis bija foršs vakars Šei!"- Liams nomurmināja un aplika roku ap maniem gurniem un vēderu pievilkdams mani sev tuvāk. Smaidot arī aizmigu...

Domiņas, mani mīļie?
Kritika?
Turpināt?