Neizprotamais | 1.daļa ✔️ (āā, vajag labošanu!!)

Chapter 12

Pēc mūsu atkal "kopā" būšanas skolā arvien vairāk sāka izplatīties baumas, ka Liamam esot cita, labāka nekā Alisone. Un, kad abiem viņiem ar Alisoni esot nesaskaņas! Tas arvien vairāk manā sejā iedvesa smaidu. Protams, neviens jau nezin, kas ir Liama jaunā "aizraušanās", bet... Kad esam kopā mēs nerunājam par viņu un Alisoni, mēs runājam par mums, ja vispār runājam. Privātstundas es atsākšu viņam mācīt no nākamās pirmdienas un par to mana mamma bija ļoti patīkami pārsteigta!!!! Tik ļoti, kad pirmdien rīkos svētku vakariņas mums visiem. Nepadomājiet, mana mamma visu laiku nav bijusi tik jokaina! Piektdien, kad abi tikāmies nu jau mūsu kambarītī, Liams mani uzaicināja uz svētdienas lakrosa spēli.
Nu, ir jau svētdienas vakars un es nespēju izdomāt ko man darīt. Sēžu gultā un graužu burkānu, līdz pēkšņi manā istabā ieskrien Ambera.
"Ko tu pie velna te vel dari? pēc 20 minūtēm ir Liama spēle!"- māsas balsī ir dzirdams sašutums.
''Es neiešu, sis!"- iegāzusies gultā atbildēju māsai.
"Kas vel nebūs? Duma paliec? Iesi, un kā vel iesi!"- māsas balss izklausījās uzjautrināti!
''Un ja nu tur būs Alisone?''- es jautāju māsai to, no kā man bija visvairāk bail!
"Tad tu viņai parādīsi, kad esi Liama jaunā draudzene!"- māsa metot man ar spilvenu smejās.
''Kāpēc tu šo dari? Tu taču teici, ka Liams ir pēdējais kretīns!"- arī es iesmējos.
"Viņš vēl joprojām tāds ir, bet pašlaik viņš uzvedās salīdzinoši jauki!''- māsa patiesi smaidot man teica.
''Un zini, kapēc es šo visu atbalstu? Jo dēļ viņa tu kļuvi ne tikai mana māsa, bet arī mana labākā draudzene!"- māsa sataisīja nopietnu sejas izteiksmi.
Es cieši jo cieši apskāvu savu sīko māšeli! ''Paldies... Par visu!''- es ātri nobučoju mazo māsu uz vaiga un ieskrēju vannas istabā. Kad biju uzkrāsojusies un salokojusi matus dzirdēju Amberu bļaustamies!
''Es atradu tev perfektu kleitu, mās!"- Amberas balss izklausījās pārlieku aizdomīgi!
Man iznākot no istabas sagriezās galva. Ambera bija izvilkusi mini kleitiņu, ko es pēdējo reizi biju vilkusi, kad man bija 8 gadi. Un arī tad es to vilku kā svārkus!
"Tu traka esi? Tad jau es mierīgi varētu aizbraukt uz turienu apakšveļā, nebūtu nekādas atšķirības!"-es panikā kliedzu.
''Nu, labi! Ja tu nevilksi šo kleitu, tad es paņemšu viņu! Ā, un starp citu, ja kas vecākiem saki, ka es ar tevi esmu Liama spēlē! Man ir jābūt pie Kristofa!"- māsa pasmaidīja un pameta manu istabu.
"Amber, kas par Kristofu?''- es saucu māsai pakaļ, bet viņa jau vairs mani nedzirdēja!
Es varēju vien nopūsties un sākt meklēt citas drēbes! Beigās izlēmu par labu parastiem baltiem svārkiem, zilai blūzītei un melniem gariem zābakiem.
''Uz vidusskolu lūdzu!"- noteicu nosvērtā balsī iekāpjot taksī. Visu ceļu nervozēju. Ja nu viņš ir pārdomājis? Ja nu viņš ir uzaicinājis Alisoni, lai abi varētu par mani pasmieties? Domas šaudījās uz visām pusēm un beigās es vairs neko nesapratu. Visas bažas uzreiz aizkliedēja tikko pienākusī īziņa.
No kā: Liams

Hey, saul! Kur esi? Esmu noilgojies, nespēju ilgāk gaidīt!
Šī ziņa pilnībā mani nomierināju un pat izspieda no manis patiesu smaidu! Tā vietā, lai atbildētu, ka arī es gribu viņu satikt es atbildēju-

Kam: Liamam

Nomierini savus hormonus! :)
Paspējusi nomainīt Liama kontakta vārdu, samaksāt taksistam un izkāpt no takša es saņēmu vel vienu īziņu!

No kā: Mans Liamiņš

Pagaidi tikai līdz naktij! :*

Kam: Manam Liamiņam

Kā tad! Pat neceri!
Atbildējusi puisim un ielikusi telefonu somiņā uzsāku ceļu uz stadionu. Apsēdusies tribīnēs ar acīm sāku meklēt puisi! Ahhhhhh... Tur jau viņš bija, stāvēja atspiedies pret vārtu stabu un sarunājās ar Dilanu. Puisis pārtvēris manu skatienu gandrīz nemanāmi man uzsmaidīja un piemiedza ar aci, tā, kad tikai es to varēju redzēt! Vienīgais cilvēks, kas zināja par mums bija Ambera. Spēlei sākoties es sajutu vibrējam telefonu.
No kā: Mamma

Es tā dzirdēju, kad jūs ar Amberu esot Liama spēlē! Kāpēc es par to uzzināju pēdējā, mīļā? Takā jūs abas jau tur esat, tad nu es tā padomāju, ka tās vakariņas varam pārcelt uz šodienu, nevis pirmdienu, ja vien Liamam ir brīvs. Ko saki? Jums abām viss tur labi?
Kam: Mammai

Jā, būtu labi! Pēc spēles pajautāšu Liamam vai viņš ir brīvs! Piedod, ka nepateicu, un jā mums viss ir čikiniekā!
Kam: Māšuks

hey, sis! Pēc stundas stadionā!
Atbildi nebija ilgi jāgaida...
Ok. Būšu! Kā man patīk, kad māsa neko nejautā!
Pārējo atlikušo spēles daļu es blenzu uz Liamu un apbrīnoju viņu par katru kustību! Lai gan no lakrosa zināju pavisam maz, man tomēr bija skaidrs, ka Liams spēlē sasodīti labi!!!

***

Visi sēdējām Liama mašīnā un braucām uz manām mājām! Tikai šoreiz atšķirība bija tāda, kad Liams uzvilka kreklu uzreiz pēc spēles! Es no māsas biju pelnījusi dzirdēt paskaidrojumus par viņas to Kristofu.
''Sis? Kas tas par Krsitofu?"- es saraukusi uzacis un pagriezusies uz aizmuguri jautāju Amberai!
''Nekas īpašs!"-māsa aizgriezusi galvu skatījās ārā pa logu!
"OOO, Amberai uzradies draudziņš!"- arī Liams iesaistījās sarunā.
Mēs abi pasmējāmies, kamēr Ambera dusmīgi šņāca no aizmugures! Liams sameklējis manu roku aši to saspieda un turēja savā plaukstā! Atkal dīvainā elektriskā sajūta pārņēma ķermeni, kad biju kopā ar zēnu tā atkārtojās arvien vairāk! Liams atlaida manu plaukstu, lai pārmainītu ātrumus. Uzreiz pēc tā zēns uzlika savu silto roku uz manas kājas, hmmmm... Pārāk augstu... Tas kārtējo reizi man lika nosarkt kā bietei!
"Nu lūdzu, man jau gribas vemt! Varat mīlināties Šeilijas istabā, bet ne manā acu priekšā!"-māsa vairāk izklausījās jautrā noskaņojumā nevis dusmīga. Mēs abi ar Liamu saskatījāmies un klusi iesmējāmies, tomēr puisis nenoņēma roku no manas ciskas tikai slidināja augstāk! Nu jau mani svārki bija krietni sarauti uz augšu, es pēdējā brīdī apturēju puisi uzliekot savu roku uz viņa plaukstas. Redzēju kā zēns man velta savu visskaistāko smaidu!
Piebraukuši pie mājas un izkāpuši mēs sākām iet uz durvju pusi! Vel nebijām pat atvēruši durvis līdz ar cepeti rokās un priekšautu ap gurniem sagaidīja mana dziedošā mamma! Mēs visi nogrozījām galvas un sākām smieties!
Turpināt?