Džūdita: "Kā būtu ar pagrabu?"
Visiem atkārās mutes. Es uzmetu skatienu Skārletei, kas lūkojās pārējos, itkā gaidot, kad kāds iebildīs, bet neviens nebilda ne pušplēsta vārda.
Skārlete: "Bet tas taču ir stingri aizliegts.. Es vēl nevēlos mirt!"
Itin visi izņemot mani un Skārleti saskatījās un sāka smieties. Šī laikam bija pirmā reize, kad mans un Skārletes viedoklis sakrita.
Mikuss: "Izskatās, ka mums šeit ir vēlviena nepieejamā!"
Viņš turpināja smieties.
Skārlete: "Nu vai zini! Whatever, braucam uz pagrabu!"
Visi apklusa un saskatījās savā starpā. Neviens laikam nebija domājis tiešām doties uz pagrabu.
Vēlāk
Es stingrāk ieķēros Skārletes rokā censtdamies neizrādīt savas pamato satraukamu, kas mijās ar bailēm.
Mikuss bremzēm kaucot piestāja pie pagraba. Es sašmiedzu acis cerot, ka šis ir vien ļauns murgs, kautgan tā nemaz nebija.
Pārkinsons: "Izskatās, ka večiņa šoreiz nemaz šeit nedežūrē. Davaj, ejam!"
Es smagi nopūtos un palūkojos uz Skārleti, pēc kuras acīm sapratu, ka arī viņai nemaz nebija vēlmes tur doties.
Es atminējos par to, ka esmu izlavījusies no mājas bez mātes atļaujas. Pirmo reizi savu četrpadsmit gadu laikā es esmu izdarījusi kautko bez mātes atļaujas, piedevām vēl uz pagrabu.
Skārelete: "Alis, nāc. Ejam."- Viņa izvilka mani no mašīnas
Es jau atkal smagi, jo smagi nopūtos un devos nopakaļ visiem uz pagrabu.
Autores piezīme: Zinu, ka daļa ir ļoti īsa, bet man nav īsti daudz laiks patreiz. Ceru, ka jums patika.
YOU ARE READING
Nepieejamā
RomanceNepieejamā. Tā Alisi mēdz dēvēt viņas labākā draudzene Skārlete un protams arī visi pārējie skolas biedri. Iespējams, ka kāds cits Alises vietā apvainoties, bet Alise viņiem pat nedaudz piekrīt. Alise nemaz nebrīnās, ka viņu tā dēvē. Skārletei šķiet...
