Nepieejamā

Trešais ieraksts

Balle

Mūsu auto piebrauca pie skolas un es instnktīvi pametu Skārletei viņas skolas somu, kas visu ceļu bija gulējusi līdzās manām kājām. Skārlete satvēra to tieši rokās un prom bija. Es pasmaidīju un paķēru arī savu necilo firmas Adidas skolas somu un pārmetu to pār plecu.

Es: "Uzredzēšanos Džonsones kudze"

Es vēl reizi pabļāvu pamātdama ar roku un pazustdama pie skolas ieejas. Skārleta vairs nekur nebija redzama. Viņa ir tik paredzama!
Visticamāk nolīda kautkur ar Teilori un viņas bariņu. Tas ir ļoti raksturīgi Skārletei.

Vēlāk

Noskanēja zvans, kas pavēstīja par stundas beigšanos un es satvēru skolas somu pārsviestdama to pār savu plecu. Es izgāju no klases cerēdama, ka Skārlete man nesekos, bet es maldījos. Meitene drīz vien mani panāca.

Skārlete: "Nu neskriet tā! Pagaidi, aita tāda!"
Es: "Ierunājās kazas jaunkundze!"

Mēs abas sākām smieties kā kutinātas. Skolas biedri gāja mums garām un nedaudz paķiķināja par mums.

Skārlete: Nu ko, nepieejamā, uz balli iesi?"
Es: "Tu smejies par mani, vai kā?"

Es izbrīnīta palūkojos uz Skārleti, kas jau atkal uz savām lūpām klāja kārtējo kārtu ar lūpu spīdumu.

Skārlete: "Itin nemaz. Un vispār man šķiet, ka ir pienācis laiks tikt vaļā no tā tava statusa, nepieejamā!"
Es: "Man tas mans statuss tīri labi patīk un es nemaz netaisos iet uz kautkādu balli. Piesmacis gaiss un bariņš sanarkojušos jauniešu. Tā ir jautrība? Turklāt.."

Es apstājos pusvārdā norīdama siekalas, kas bija sakrājušās kaklā un turpinādama siet kurpju šņori, kas šķietami ilgi jau bija atsējusies.

Skārlete: "Tu vari man pateikt. Tu zini- draudzeņu goda vārds!"- Viņa pasmaidīja
Es: "Turklāt.. mana mamma nemaz mani nelaidīs un man nav pavadoņa. Tu to labi zini."- nopūtos

Skārlete izbrīnīta palūkojās uz manu pusi. Es novērsu acu skatienu, lai nebūtu jāsastopas ar Skārletes acu skatienu, kas vienmēr uzož melus.

Skārlete: "Mums ir precīzi 2 nedēļas laiks atrast tev pavadoni. Tas nebūs nekas grūts!"