Gandrīz kā toreiz.....

Ch. 4

***Nākamajā rītā***

Es pamostos un redzu Hong-bin man blakus guļam. Woow. Man sāp galva. Trakoti. Es saģērbjos, aizeju uz virtuvi un redzu tur 3 šampanieša pudeles, 3 Vodkas pudeles un laikam 2 tekilas pudeles. Un tas viss ir tukšs. Woow. Pa kuru laiku mēs tā piedzērāmies?? Un no kurienes mēs dabūjām tos pārējos dzērienus?? Tad man pēkšņi paliek slikti. Es pieskrienu pie poda, novācu matus nost un sāku vemt podā. Es neciešu paģiras. Vismaz šī man būs mācība - nedzert tik daudz. 

Hong-binam gan nav paģiras gandrīz nekad. Laimīgais. Es paskatos pulkstenī. 6.30. Labi. Šodien es gan došos uz skolu. Es eju uz savu guļamistabu modināt Hong-bin. Es pieeju pie viņa un sāku vāji purināt viņu, sakot:"Heey. Oppa. Mosties. Ejam uz skolu šodien." Viņš mani ignorē un pagriež man muguru. Es saku:"EU, nu paklau. Ja reiz nevari pēc nakts nodarbēm pamosties, droši vien vairs nenodarbosimies pa nakti ne ar ko. Sarunāts??" Viņš uzreiz pieceļas sēdus un saka:"Es jau esmu nomodā. Nevajag mani modināt." 

Es saku:"Nu. Labi. Nāc uz virtuvi. Pagatavošu kaut ko." Viņš uzvelk drēbes un nāk uz virtuvi. Es pagatavoju omleti ar šķiņķi un sieru, un zaļumiem. Mēs abi paēdam. Viņš pirmais ieiet dušā, pēc tam es.  Mēs abi saģērbjamies. Minho piebrauc un mēs iekāpjam. Es apsēžos priekšā, Hong-bins aizmugurē. Minho uzslēdz tādu režīmu, ka mūzika skan tikai aizmugurē un jautā man:"Ko viņš dara pie tevis?? Vai tev ir kaut kas ar viņu??" 

Es jautāju:"Kāpēc jautā??" Viņš saka:"Es uztraucos par tevi. Kā tad ir??" Es atbildu:"Nu. Nekā īsti nav. Es nevaru tikt pāri ..........viņam. Es nevaru. Man ir sāpīgi, tāpēc es vēl nevaru ne ar vienu neko saieties." Arī Minho zina visu. Viņš saka:"Nu labi. Tad labi. Tad es varu vēl kādu laiku neuztraukties, ka mana mazā māsa paliks stāvoklī??" Es padomāju un atceros, ak dievs. Mēs neizsargājāmies. Bet es noteikti neesmu. 

Es saku:"Jā. Noteikti. Nu labi. Man tad jāiet." Minho apstājas un izlaiž mūs pie skolas. Mēs izkāpjam un es, iedama blakus Hong-binam, jautāju:"Klau. A mēs kādu reizi izsargājāmies??" Viņš pakasa pakausi un tad saka:"Es......neesmu drošs. A kas??" Es saku:"Nekas. Vienkārši tāpat prasu." Es ieeju klasē un man sāk atkal sāpēt sirds, jo viņi abi(Jungkooks un Lisa) tur mīlinās. Sākas stunda un es aizeju uz savu vietu. 

Hong-bins apsēžas man vienā pusē, un atnāk Hyun-woo un apsēžas otrā. Viņš pieliecas pie mums abiem un jautā:"Kāpēc jūs nebijāt vakar skolā?? Abi divi??" Es kaut ko domāju un gribu tad atbildēt, bet Hong-bins pasteidzās pirmais:"Apslimām abi. Un aprūpējām viens otru." Hyun-woo tikai tā dīvaini noskatās uz mums un apsēdās savā vietā.

***Pēc šīs stundas***

Puiši palika mazliet klasē pakonsultēties ar skolotāju, tāpēc es viena pati eju uz nākamo klasi. Es gāju, bet tad es tiku parauta strauji un piespiesta pie skapīšiem. Es paskatījos, kas to dara. Ko?!?! Tas bija Jungkooks. Viņš piespiež mani pie skapīša un jautāja:"Kāpēc vakar nebiji skolā??Vienmēr taču esi. Pat tad, kad esi slima. Kāpēc vakar nebiji??" 

Es pasmīnu un atbildu:"Kāpēc tevi tas interesē??Tu man neesi nekas, lai es tev kaut ko teiktu. Kas vispār tev par daļu?? Brīnos, ka esi sācis par mani interesēties!!" Viņš pasaka:"Nu. Vienkārši interesanti. Kur tad biji??" Es izdomāju mazliet samelot un pakaitināt viņu:"Labi. Pateikšu. Biju uz ultrasonogrāfiju. Esmu stāvoklī. Patīk??" 

Viņš mazliet nobāl, bet tad pasmaida un saka:"Ai, ai, ai. Min Lee. Tu tā arī neesi iemācījusies melot. Nekad nespēlē pokeru, tu visu zaudēsi. Es zinu, ka tu melo. Tu neesi stāvoklī." Es beidzu smaidīt un saku:"Njā. Tev taisnība. Es gan neesmu stāvoklī, bet tev tik un tā nav nekādas daļas gar mani." Tad atnāk Lisa, ierauga mūs un jautā:"Tā. Kas te notiek?? Vai tu mani krāp, Jungkook?? Ar to mēslu??" Es mēģinu pastumt Jungkooku mazliet prom, bet es nevaru. Es saku:" Ohh. Atvilkās. Pati tu esi mēsls!! Savāc savu puisi. Besījat jau abi ārā."