Nemīlētā

1.lpp

2000.gada 1.oktobris
Šajā datumā es un mana māsa Maija piedzima. Kopš tā laika jau mani vecāki mani nav mīlējuši. Nevis atdot mani adopcijai viņi izdomāja ka būs labāk mani apcelt un pataisīt mani par kalpu. Viņi man liek ciest līdz 2006.gada 15.novembrim kad mana mazā māsa piedzima. Taču viņu arī pataisīja kā kalpu. Mums nav atļauts mācīties skolā nu izņemot Maiju. Viņa domā ka ir perfektā. Bet tad pienāca 2012.gads kad mana mazā māsa sāka iet pirmajā klasē un es sestajā. Pašā pirmajā dienā es aizgāju ar melnām drēbēm un ierados kad klase gandrīz bija galā.
Skolotāja :"Vai ir izskaidrojums kāpēc esat nokavējusi stundu?"
Es:"Nu protams ka ir kādas lai es nāku uz skolu bez izskaidrojuma. Jo es aizgulējos!"
Skolotāja: " Tu esi pirmā kas pirmajā skolas dienā nopelna pēcstundas. Es nekad neesmu redzējusi cilvēku kā tu! "
Bet domāsim pa īsto. Tagat ir 2018.gads un es kaut kā iekļuvu koledžā. Ieejot tur es sev jautāju:" Un es šeit nokļuvu kavējot stundas un nemācoties? Strādā priekš manis!"
Dabonot atslēgas uz manu istabu es uzkāpu uz 12 stāvu jo lifts ir garlaicīgs un iegāju manā istabā. Pirmais ko ieraudzīju bija ka VISS ir nekopts un kad soli iesperu iekšā telpā no istabas iznāk puisis.
Es:"Lūdzu nesaki ka mēs dzīvojam kopā!"
???:"Labi neteikšu."
Es:"Izrādās ka man jāturpina dzīvot murgs."
???:"Tu esi veiksmīga jo daudzas meitenes gribētu ar mani dalīties."
Es:"Tad tu esi iepazinis vienu kas tevi necieš. "
Es pagrūdu viņu un iegāju manā istabā.  Iekārtojot es priecājos ka sienas bija ļoti tumši zilas un grīda bija melna. Tas man lika justies kā man beidzot ir mājas ja neskaita to dunduku ar ko man jādzīvo četri gadi.  Tomēr man māsa arī iekļuva koledžā un ir man kaimiņiene. Nabaga cilvēks ar ko viņa dzīvo. Ta kā man nebija ko darīt es izgāju no dzīvokļa un pamanīju manu māsu. Pie sevis es cerēju ka viņa mani nepamanīs.
Maija:"Eu tu."
Es apstājos un pagriezos.
Es:"Es tevi šeit ignorēšu. Tu izbojāji manu dzīvi un es izbojāšu to tev. Es zinu visus tavus trikus un man ir pilnīgi vienalga ko tu par to domā. "
Tad es aizgāju prom. Es sapratu ka aizmirsu dzīvoklī manas atslēgas un māku tādēļ es aizgāju atpakaļ un neizgāju jo biju noskaitusies. Reizēm es vēlos kaut nepastāvētu. Taču man jābūt līdzās mazajai māsai. Viņa uz mani paļaujas un es viņu nepievilšu. Es viņai apsolīju.