NOCENOTS

1.nodaļa. Vairāk nekā iepirkšanās.

Fuckboy. 

Latviskajā versijā - dupsītis. 

Daudzi ienīst šo sugu, lielākoties meitenes, kuras ir garīgas apskaidrības un mīlestības meklējumos, cerot uz kaut ko vairāk par miesu un asinīm, bet patiesībā nicīgi atsakās no tā, kas nekad tām nav bijis. 

Ir viegli ienīst, bet ne tik viegli nekavēties skatienu ilgāk uz fuckboy garlaikoto sejas izteiksmi un nežēlīgo patiesības graudu acīs "es tevi negribētu gultā", un tad atcerēties, ka tāpat esi garīgajos meklējumos, un viņš tev nevar sniegt mieru sirdī un trīs bērnus, kas liecinātu par lojalitāti un mīlestību. Ir tik grūti nejusties pazemotai, pat ja tu stāvi kases otrā pusē, cienījamo cilvēku pusē, kurai vajadzētu tevi padarīt pārāku, bet viss, ko tu spēj, ir blenzt uz melnmatainā puiša vārda piespraudi "Maksims" un norīt akmeni kaklā līdz ar patiesību, ka tu nekad neizkliegsi šo vārdu puiša pieticīgajā, netīrajā dzīvoklī, kuru tu, protams, ienīsti, un tu vispār ienīsti arī Maksimu, un vispār paņem savas bulciņas ar ievārījuma, biezpiena un siera pildījumu, pirms viņš saprot, kāpēc esi resna. Ar augsti paceltu galvu. Ar godu. Meitene pat neiedomājas, ka fuckboy Maksims ir aizmirsis, kā viņa izskatās, pirms meitene pat ir paspējusi pamest kasi un iet mājās aizsūtīt draudzenei ziņu, ka visi vīrieši ir cūkas. 

Bet Maksims paliek "maxima". Viņš nesveicinās ar pircējiem, pat ja to pieprasa vienkāršas pieklājības normas, un viņš nedod vairāk par vienu dziļdomīgu skatienu katram klientam. Maksima acīs tāpat ir lasāma lielāka pašpārliecinātība. Lielāka iedomība. 

Puisis noliek uz svariem cepumus. Trīssimt piecdesmit divi grami. Bet kas pie velna tie ir par cepumiem?

Maksims tādus redz pirmo reizi, un viņš nevar tos atrast. Viņš nopūšas. Vecā sieviete apgrūtina viņu, nevis otrādāk. 

Viņš pagriežas pret otru kasi, kur ar muguru pret viņu sēž sieviete Irina, kas bija naidīga pret visiem, izņemot Maksimu. Kad viņa sadzird, ka Maksims viņu sauc, viņas pašas klienti un skenējamās burtnīcas paliek otrajā plānā. Irina pasmaida savu dzelteno smaidu un grūti pieceļas, nākot palīgā Maksimam. 

- Kas tie par cepumiem? - Maksims jautā, ar slēptu riebumu uz tiem skatoties. 

Pirms Irina atbild, viņa nopūšas, uzpūšot savu elpu uz Maksima skausta. Domās viņš izvemjas.

- Rekur. - Irina ar pirkstu parāda uz cepumiem "Smilšu, ar riekstiem", kuriem nebija bildītes.

Nebija bildītes.

Maksims ienīda, ja nebija bildītes.

Viņš uzspiež uz tiem un tad ņem nākamo produktu. Irina iet atpakaļ uz savu kasi, apmierināta ar sevi. Viņai liekas, ka ar Maksimu kaut kas varētu sanākt. Un viņa bija tikai sešus gadus vecāka. Jebkurā gadījumā, viņa neticēja, ka Maksims varētu būt tik stulbs un pat pēc pusgada nespēt atrast produktus ekrānā. Viņš lūdzās pēc viņas uzmanības, bet, kad pieredzējusī sieviete atnāca, acīmredzami samulsa un nezināja, ko iesākt. Irina pasmaidīja, ignorējot dusmīgo sievieti, kurai šķita, ka stāv jau mūžību, lai tikai beidzot samaksātu par saviem produktiem un ietu prom. Mašīnā viņa bija atstājusi suni. 

Pienāk pusdienu pārtraukums, kurš ir nemainīgs - pamīzt, paēst,  papīpēt. Maksims uzliek savu mīļāko priekšmetu uz kases: zīmīte, uz kuras rakstīts "Atvainojiet, šī kase ir slēgta". 

Tualetē viņš iztecina šķidrumu un tad dodas paēst uz darbinieku telpu. No sākuma viņš paņem telefonu, kuru nav atļauts turēt kabatā darba laikā. Whatsapp viņam ir atnākusi ziņa no Sintijas.

Sintija: Čau, ko dari?

Viņi bija iepazinušies tikai vakar, tāpēc Sintija neko par viņu nezināja. Maksims vispār domāja, ka tas būs tikai vienas nakts sakars.

Maksims: ko vjg

Sintija: Kāds ir dusmīgs?!( rēcīgais smaidiņš)

Ēdienu maximā deva par brīvu un to gatavoja apkopēja gados. Viņai bija melni, salipuši mati, viens zelta zobs priekšā un sarkana, nodilusi pērlīšu kaklarota. Jevgēnijas seja bija krunkaina, taču viņai bija labestīgs, silts skatiens, kuru nesaņēma Maksims, jo negribēja runāt ar šo veco, nedaudz smirdīgo sievieti. Viņš labprāt vispār ēstu kaut kur citur, bet nebija naudas, un ēdiens nebija tik briesmīgs. Izvemties, vismaz uzreiz, nevarēja.

Sintija: Kas ir, nevar pajautāt, ko dari? 

Maksims: ja tev nav nekas svarigs koa man teikt tat labak netruace mani

Šodien pusdienās bija vēsa grūbu zupa. Maksims ieēda karoti un piekoda rupjmaizi. Izsalkums un nogurums darīja savu. 

Sintija: Ja es tev nepatīku, vienkārši pasaki. 

No viņas ziņas sūcās ārā aizvainojums. Vai vakarnakts viņam neko nenozīmēja? Šodienas sausās īzziņas bija kā spļāviens sejā. 

Maksims: tu man nepatic

Sintija: Annai bija taisnība, tu esi PIMPIS

Sintija viņu nobloķēja. Kāda starpība. Maksims ienīda satikt meitenes, kuras viņš jau bija paņēmis priekšā, divreiz. Viņam nebija nekāda prieka atkārtot ar kādu to, kas jau bijis, ja Maksims varēja dabūt kaut ko jaunu, un tā nebija problēma. Maksima lieliskā āriene un tumši brūnās acis piesaistīja pat labās meitenes, ar kurām dažkārt bija daudz jautrāk. Viņām varēja iestāstīt, ka sekss ir jāsāk ar atsūkāšanu viņam. 

Maksims apēda zupu un devās uzpīpēt. Viņš izgāja ārā pa noliktavas smagajām dzelzs durvīm un aizdzedzināja cigareti, vērdamies netīrībā un izsmēķos sev apkārt. Pīpēšana bija veids, kā Maksims atbrīvojās no stresa un dusmām. Viņš ienīda maximu un darbu šeit, bet māte viņu piespieda strādāt, draudot, ka citādāk izmetīšot ārā no mājas. 

Pēc pusdienu pārtraukuma Maksims atgriežas kasē numur trīs. Tik, cik viņam nekad nebija matemātikā. 

Maksims pie veikala kases veido dilemmu visiem, kas šodien nāk iepirkties. Vai iet uz kasi nr. 1, kur strādā Irina - slikti balināta blondīne ar neglītiem maisiem zem acīm, bet ātrām, veiklām rokām, vai doties uz kasi nr. 3, pie kuras sēž izskatīgs puisis, bet varbūt nedaudz atpalicis, bet nevienu tas neinteresē, ir interese tikai par to, kā melnmatainais puisis izturēsies, kad stāvēsi viņam pretī - vai viņš paskatīsies uz tevi, pasmaidīs, pateiks kaut ko negaidītu, izmetīs komplimentu? Un daudzas meitenes ar to riskēja, sapņoja, skatīdamās, kā jogurta paciņa tuvinās arvien tuvāk melnmatainajam puisim, kurš kuru katru brīdi ieskatīsies viņu acīs un salauzīs sirdi uz pusēm. Vienmēr, protams, bija arī otrais variants. Brīva bērnu kase, kas tā vien vilināja, kamēr neieradās saniknota māmiņa, kurai bija jāstāv rindā. 

Neviens jau negribēja sev atzīt, ka ir ārišķīgs cilvēks. Tāpēc daudzas meitenes aizgāja uz pirmo kasi. Principa dēļ. 

Daudzas meitenes arī labāk izvēlējās stāvēt Irinas garākajā rindā pie kases, ja iepirkumos tām atradās meiteņu lietas - skuvekļi, tamponi vai apakšbikses. Tik daudz stresa un spriedzes viena skaista puiša dēļ. Bet rīt būs dilemma, kuru neviens pat nepamanīs, jo Maksimam rīt būs brīvdiena, un viņa vietā nāks Uģis - aptaukojies, neglīts, pumpains vīrietis, uz kuru neviens pat nepaskatījās, ja nu vienīgi riebumā, bet viņš bija tikai aparāts, priekšmets, neatdalāma daļa no kases, kam nebija nozīmes.
Pie tāda varēja pirkt arī tualetes papīru.