Vakara pastaigas (Shawn Mendes)

5. Nodaļa

Džesika tikko aizgāja. Mēs pavadījām visu dienu pie manis mājās. Plānojām ballīti, ēdām saldumus un dziedājām līdzi visām Šona dziesmām. Esmu piekususi. Gribās nedaudz atpūsties. Džesika ir mana labākā draudzene, bet dažreiz viņa ir tik kaitinoša. Visu laiku viņa centās mani pierunāt, lai Šons nodzied manā dzimšanas dienas ballītē. Es viņai jau simts reižu bija paskaidrojusi, ka es negribu, bet viņa neatlaidās. Es viņu pārāk labi pazīstu, lai vai kas notiktu, viņa to tā neatstās. Džesikai vienmēr ir rezerves plāns.

Es atkal izgāju ārā pastaigāties. Es bez tā vienkārši nevaru. Pie jūras es aizmirstu pilnīgi visu un ļaujos mirklim. Es lēnām staigāju gar krastu un smagi nopūšos. Diena tiešām bija smaga, pat sliktāk nekā skolas diena ar vairākiem pārbaudes darbiem.

"Grūta diena?" Atskan balss man aiz muguras. Es strauji pagriežos pret runātāju.

"Nebiedē tā. Tu zini, ka nedrīkst pielavīties cilvēkiem aiz muguras?! Tā taču var sirdstrieku dabūt!" Nu labi, es varbūt nedaudz pārspīlēju par sirdstrieku, bet es tiešām ļoti pārbijos. Parasti es šeit esmu viena.

"Piedod!" Viņš nevainīgi pasmaida un visas manas dusmas momentā izplēn. Es turpinu iet gar krastu klusējot, un Šons iet man līdzās.

"Tu tā arī neatbildēji uz manu jautājumu." Viņš ierunājas pēc klusuma brīža.

"Ko? Uz kādu jautājumu?" Es neizpratnē jautāju.

"Grūta diena?" Es kādu brīdi vienkārši skatos uz Šonu, lai saprastu vai viņš to domā nopietni.

"Jā." Es nopūšos.

"Pastāstīsi, kas notika?" Viņš jautā. Es jūtu, ka Šons mani vēro. Viņš vienmēr tā dara. Tikai es nesaprotu kāpēc.

"Džesika izdomāja saplānot manu dzimšanas dienas ballīti un šodien, kad mēs plānojām visu, es sapratu, ka es nemaz negribu tik lielu ballīti. Viņas mēs nosvinējām, un tagad viņa grib sarīkot grandiozu ballīti man. Ja viņa kaut ko ieņem galvā, tad var necerēt, ka viņa no tā atteiksies."

"Nu vai tad ir tik slikti?" Viņš jautā.

"O, jā! Tu vēl pašu labāko nezini." Es sarkastiski piebilstu, un šo daļu es viņam nestāstīšu.

"Neuztraucies tik ļoti. Viss būs labi." Viņš man uzliek roku uz pleca, un es pasmaidu.

"Tu esi skaista, kad smaidi." Es nosarkstu no viņa vārdiem.

"Paldies." Nekad nebūtu iedomājusies, ka kādreiz Šons man izteiks komplimentu. Esmu tos dzirdējusi daudz, bet ne jau no slavena dziedātāja. Tas viss ir tik dīvaini. Un man tas patīk.

"Pastāsti kaut ko par sevi. Tu izskaties pazīstama, bet es nesaprotu kāpēc." Viņš saka, un mēs apsēžamies krastā.

"Es tā īsti nezinu, ko tev pastāstīt." Es skatos uz jūru un apdomāju, ko varētu viņam pateikt, tā, lai viņš neko nesaprastu.

"Nu labi, mēģināsim savādāk. Tātad. Brāļi vai māsas?" Viņš jautā.

"Nav. Džesika man ir kā māsa, mēs pazīstam viena otru jau vairāk nekā sešpadsmit gadus. Mūsu ģimenes ir ļoti tuvas, tāpēc viņa bērnībā bija mana vienīgā draudzene." Es atbildu.

"Labi, tad turpināsim. Mīļākā filma."

"Nu man ļoti patīk melodrāmas, tāpēc laikam "After", jo tā tiešām ir ļoti forša filma. Vienīgi beigas ļoti aizkustinošas." Es katru reizi skatoties šo filmu raudu. Neko nevaru padarīt, tā vienkārši mani aizkustina. Es no sākuma lasīju grāmatas, un es tās tik ļoti dievināju, ka tagad tā ir mana mīļāka filma."

"Fantāzijas filmas skaties?" Šons izaicinoši nosmīn, un es iemejos.

"Hariju Poteru jā, citas kā kad." Mēs abi smejamies. Es zinu cik ļoti viņam patīk Harijs Poters. Viņš ir apsēsts ar tām filmām, es gan vairāk ar grāmatām.

"Nu tad mēs kopā noskatīsimies. Tā ir viena no manām mīļākajām filmām." Viņš smaidot atbild.

"Es zinu." Mēs skatāmies viens uz otru un vienkārši smaidam.

"Klau, iedosi man savu numuru? Tad mēs varētu sarunāt kādu dienu satikties un aiziet kaut kur." Viņš jautā, un es šokā vien pasniedzu viņam savu telefonu. Nezinu pat ko atbildēt.

"Paldies!" Viņš pēc kāda laika atdod man telefonu, un es pa visu šo laiku neesmu bildusi ne vārda.

Mēs te jūras krastā nosēdējām vēl kādu stundu. Izrunājām, ka mums abiem garšo mafini un viņš ienīst tomātus. Pastāstījām viens otram par sevi un savu dzīvi. Parunājām par sapņiem un to piepildīšanos. Nu vienvārd sakot vakars bija super. Un pēc sarunas ar Šonu, es tiešām novērtēju visu, ko Džesika manā labā ir izdarījusi. Pat ja dažreiz man nemaz tas nepatika. Viņa vienmēr cenšas kā labāk. Un tieši par to es viņu mīlu!

Ja es varētu, es te paliktu ar Šonu kaut uz visu nakti, jo blakus viņam es jūtos brīvi un ērti. Man gribās pazust šajā mirklī un izbaudīt to. Jo viņš ir labākais, kas ar mani pēdējā laikām noticis.