Vakara pastaigas (Shawn Mendes)

6. Nodaļa

Un atkal pārnākot mājās, es esmu laimīga. Cik ilgi tas tā vēl turpināsies? Saka, ka viena minūte smieklu pagarina dzīvi uz piecpadsmit minūtēm. Ja es katru vakaru tik daudz smiešos ar Šonu, es dzīvošu ļoti ilgi.

"Ella, dārgumiņ? Tā esi tu?" Mamma jautā, kad sadzird, ka es iegāju mājās.

"Jā, mamm." Es atbildu un ieeju pie vecākiem virtuvē. Vakariņas jau ir uzliktas galdā, un vecāki jau sēžas pie galda. Parasti es paspēju atnākt uz vakariņām, bet šoreiz nedaudz aizkavējos.

"Piedodiet, ka aizkavējos. Šodien bija skaists saulriets. Es gribēju pabildēt." Es saku un  apsēžos pie galda. Man protams nepatīk slēpt kaut ko no vecākiem, bet būs labāk, ja viņi nezinās, ka es biju ar Šonu.

Mēs sēžam pie galda un ēdam vakariņas. Šodien ir vista ar dārzeņiem. Viens no maniem mīļākajiem ēdieniem. Pēkšņi man novibrē telefons, un es jau taisos to ņemt, kad ierunājas tētis: "Ella, ko es tev teicu par telefonu pie galda?"

"Piedod!" Es atbildu un nolieku telefonu malā. Gan jau Džesika kaut ko uzrakstīja par ballīti. Un tad man telefons ievibrējas vēl un vēl.

"Atbildi, savādāk izskatās, ka tevi mierā neliks." Mamma man uzsmaida, un es paskatos uz tēti, viņš pamāj ar galvu, un es paņemu telefonu.

Nu jā, kā jau es domāju Džesika raksta. Es ātri atbildu, ka piezvanīšu viņai pēc vakariņām. Un tad es ieraugu īsziņu no Šona. Es uzreiz sāku smaidīt kā idiote, un mani vecāki mani vēro.

Es neatbildu, bet nolieku telefonu malā, jo tētis jau kļūst nepacietīgs. Es uzdzeru sulu un turpinu ēst. Jo ātrāk paēdīšu, jo ātrāk varēšu atbildēt Šonam.

Pēc vakariņām ātri uzeju augšā uz savu istabu un atkrītu gultā. Smaidot skatos uz Šona īsziņu.

Nezināms:
Sveika, Ella! Te Šons. Gribēju pajautāt, vai tu gribētu rīt ar mani aiziet uz kino.
Ella:
Sveiks. Labprāt aizietu.
Šons:
Super. Ir kāda filma, uz kuru tu gribētu aiziet?
Ella:
Es pat nezinu. Izvēlies tu.
Šons:
Ok! Vēlāk uzrakstīšu cikos un kur.
Ella:
Ok!
Šons:
Nu tad tiksimies rīt!

Es vēl skatos uz mūsu saraksti un smaidu. Tikai tagad vajag izdomāt, ko darīt ar vecākiem, jo ar kaut kādu nepazīstamu puisi viņi mani uz kino nelaidīs. Un tad man ienāk prātā iedeja. Džesika. Es vienmēr viņu piesedzu, kad viņa iet ar puišiem uz randiņiem. Var arī viņa piesegt mani. Es ātri uzpsiežu zvanīt un gaidu, kad Džesika atbildēs.

"Nu gan tu ilgi ēdi. Es pat paspēju vannā ieiet." Viņa atbild.

"Piedod, es aizmirsu. Man vienkārši Šons uzrakstīja un tikai tagad es atcerējos, ka man tev jāpiezvana." Es skaidroju.

"Stop, tagad atkārto vēlreiz to daļu par Šonu. Viņš tev uzrakstīja?!"

"Jā! Un tāpēc man vajadzīga tava palīdzība." Es saku.

"Nu stāsti, kā varu palīdzēt." Es pasmaidu.

"Viņš man piedāvāja aiziet ar viņu uz kino, bet tu zini manus vecākus. Viņi mani nelaidīs ar Šonu, tāpēc man vajag, lai tu mani piesegtu." Es stāstu.

"No problem! Tu tikai man pēc tam pastāsti par ko bija filma, lai es varētu piespēlēt, ja tavi vecāki jautās." Es zināju, ka varu uz Džesiku paļauties. Tam jau labākas draudzenes domātas.

"Tu jau izdomāji ko vilksi?" Džesika jautā.

"Nē. Es domāju uzvilkt kaut ko vienkāršu tāpat kā uz skolu." Es atbildu un ieslēdzu datoru, kurš stāv uz manas gultas. Gribu paklausīties mūziku.

"Ko?! Tu galīgi traka esi? Gaidi, tūlīt būšu." Viņa šokā nosaka un beidz zvanu.

Jau pēc piecām minūtēm viņa ir klāt. Nu jā, mēs dzīvojam blakus mājās, viņai šeit gandrīz nav ko iet. Džesika ar sparu atrauj vaļā manas istabas durvis un iesoļo iekšā. Es sāku smieties, jo viņa jau ir pidžammā, un mati viņai ir ietīti dvielī.

"Beidz smieties. Es vispār atnācu, lai tev palīdzētu." Viņa paskatās uz mani un izrauj mani no gultas.

"Celies. Iesim meklēt ko tev rīt uzvilkt!" Viņa ievelk mani skapī un sāk šķirstīt manas kleitas un svārkus. Tad viņa atrod kādu sarkanu kleitu un pieliek man klāt.

"Lūk šī ir ideāla." Viņa ar sajūsmu saka.

"Vai nav par traku uz kino? Tas tomēr nav randiņš. Mēs vienkārši ejam kā draugi uz kino." Es skeptiski noskatu viņas izvēlēto kleitu, un izskatās, ka viņa apdomā manus vārdus.

"Labi, labi." Viņa noliek sarkano kleitu malā un izvelk vienkāršu tumši zilu kleitiņu.

"Tad velc šo. Tā izcels tavu augumu. Un tā ir neuzkrītoša." Nu lūk šī ir ideāla. Es par atbildi vienkārši apskauju Džesiku, un tad mēs ejam skatīties filmu. Viņa paliks šonakt pie manis un rīt palīdzēs man sataisīties. Viņa vienkārši ir izcils cilvēks.