Šis viss iepriekš bija 23.daļā, bet es izdomāju šo uzrakstīt tomēr kā atsevišķu daļu, jo tā ir pietiekami gara.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Pamodos. Mēs laikam vakar nemanot aizmigām.
-Apsveicu dzimšanas dienā, Millere.- Lūkass mani noskūpstīja. Pasmaidīju. Tas bija pats patīkamākais, ko esmu saņēmusi no rīta. Noliku savu plaukstu uz puiša vaiga un padziļināju skūpstu. Pēc laika puisis no manīm atrāvās. Viņš pasmaidīja, kas lika pasmaidīt man.
-Labrīt. Ko tu vēlies darīt savā dzimšanas dienā?- Paraustīju plecus. -Fantastiski, es jau visu izdomāju.-
-Iedod, man kaut ko citu, ko uzvilkt. Savādāk esmu tikai šajā džemperī.-
-Varēji vienkārši pateikt, ka vēlies vēl vienu no maniem džemperies, sieviet.- Lūkaas man iedeva vēlvienu džemperi. Iesmējos. Šoreiz tas bija pelēkā krāsā.
-Tas tev dāvanā.- Viņš iesmējās. -Jokoju, bet vari paturēt.- Novilku Lūkasa melno džemperi un uzvilku pelēko. Izlēmām, ka tomēr neiesim uz skolu. Pat nebrīnos. Nokāpām uz pirmo stāvu.
-Apsveicu dzimšanas dienā.- Deisija apskāva mani.
-Visi zin?- Iesmējos. Viņa iedeva man mazu kastīti. Atvēru to vaļā. Tur bija ļoti skaista rokassprādze.
-Paldies.- Vēlreiz samīļoju Deisiju.
-Labi, braucam.- Uzvilkām kurpes un izgājām no mājas. Puisis ieskrēja iekšā mājā un paņēma manu telefonu, kuru biju aizmirsusi. Braucām uz lidostu.
Melānija. Septiņpadsmit gadīga meitene, mana labākā draudzene. Viņai ir brūni mati un brūnas acis.
Kora. Meitenei ir astoņpadsmit. Viņai ir melni mati, zilas acis un pīrsings degunā.
Harijs. Astoņpadsmit gadīgs puisis ar dažiem tetovējumiem, brūniem matiem un zaļām acīm.
Un...Geids. Septiņpadsmit gadīgs puisis ar blondiem matiem un zilām acīm.
Jaunieši liekas tādi kuri taisītu nepatikšanas, bet iekšēji viņi ir tīrākie eņģeļi. Tā mēs visu laiku pavadījām. Visi pieci visur klejojām. Pastāstīju nedaudz par viņiem Lūkasam.
-Plusā četras Katnisas, ideāli, neko labāku nevar vēlēties.- Viņš iesmējās.
-Neapbižo mani.-
-Es jau neko tādu nepateicu. Tu man patīc, tādēļ man nav pretenziju.- Pasmaidīju. Man patika, ka puisis teica, ka patīku viņam. Pēc laika piestājām pie lidostas stāvvietas. Ieraudzīju pie lidostas ēkas viņus stāvam. Nedaudz nokavējām. Nebrīnos. Izkāpām ārā no mašīnas. Melānija, saīsinājumā Mela, ieraugot mani skrēja pie manis. Pēc laika atrados viņas apskāvienā.
-Tu man arī pietrūki, Mela.- Samīļoju meiteni ciešāk. Pēc tam gājām pie pārējiem. Tos arī samīļoju. Viņi apsveica mani dzimšanas dienā. Lūkass skatījās ar nicinošu skatienu uz Geidu un Hariju, kad viņi mani apskāva. Kā jau Lūkass.
