¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Paskatījos uz Lūkasu un puisis pasmaidīja.
-Varbūt pastāstam kādam par to mājiņu?-
-Nevajag, lai tā paliek par mūsu vietu.- Par mūsu vietu. Tas skan pārāk ideāli. Pasmaidīju.
Pēc laika mēs atbraucām uz māju, kas piederēja Lūkasam. Iegājām tur iekšā un es novilku kurpes. Iekritu dīvānā. Puisis ieņēma vietu man blakus. Ieslēdzām "Simpsoni". Ja pat mēs esam pilngadīgi, mēs dziļi sirdī esam bērni. Puisis visu laiku pētīja mani un es daudz sarku.
-Kā tu domā, es nākotnē spētu kļūt par dziedātāju?- Likās, ka Lūkasam tas tik tiešām ir nozīmīgi.
-Noteikti.- Pieskāros viņa zodam.
-Par ko vēlies kļūt tu?-
-Es jau tev reiz teicu, ka par rakstnieci.- Nekas nebija mainījies. -Bet es domāju, ka manai ģimenes, tas nepatiks.- Mani vecāki vēlas, lai abi bērni turpina biznesu.
-Nu, tu būtu ideāla rakstniece.- Pasmaidīju un uzspiedu skūpstu uz viņa lūpām.
-Man liekas, mēs pārāk bieži bastojam skolu.- Iesmējos. Viņš pasmīnēja.
-Tu vēlies būt ar mani divatā. Tāds ir izskaidrojums.- Iekniebu viņam. Abi iesmējāmies. Puisis nopētīja mani un iekoda lūpā. Pasmīnēju. Ja viņš spēlē tādas spēlītes, es arī tā sākšu darīt. Pieliecos un noskūpstīju puisi, iekožot viņam lūpā. Jutu, ka puiša smaids noplok. Viņš nebija gaidījis, ko tādu.
Viņš mani viegli pacēla un es iesēdos puiša klēpī. Aptinu rokas ap puiša kaklu. Puisis padziļināja skūpstu. Viņš skūpstīja manu kaklu. Aiz puiša lūpām palika sarkanumi. Viņš neatstāja lūpas tik ilgi, lai tur veidotos zilums. Virpināju viņa matu cirtas manos pirkstos. Saraustīti elpoju.
-Man liekas, mums ir jāapstājas.- Par atbildi noskūpstīju puisi. -Sasodīts!-
-Neapstājies.- Nekad nebiju domājusi, ka to tādu teikšu. Puisis ieskatījās manās acīs. Pasmaidīju. Viņš nopūtās, kas lika man atkal viņu noskūpstīt.
Nākamais, ko atceros ir kā Lūkass mani noguldina gultā. Viņš kaislīgi man velta skūpstus. Starp tiem izlauzās manas elsas. Viņa roka lēnām lavījās pa manu augšstilbu. Atceros, to kā lēnām tikām vaļā no mūsu apģērba.
-Es mīlu tevi.- Lūkass pa vidu noteica un noskūpstīja mani. Noelsojos. Es to izdarīšu. Es zaudēšu savu nevainību. Noskūpstu puisi un ļāvos notiekošajam.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
