Divas Puses |1.daļa|✓

27.

-Katnisas skatapunkts-

Lūkass satvēra mani aiz vidukļa. Mēs gājām pusdienās. Paņēmām ēdienu un apsēdāmies pie galda. Puisis sniedza man buču uz vaiga. Pasmaidīku. Blakus mums apsēdās Mia, Kajs, Lea, Endrū, Hloja, Sebs un Oktāvija. Viņa vēljoprojām pieder viņu grupai.

-Es ienīstu, ka dzīve spēj tā darīt.- Sebastians paskatījās uz Hloju.

-Bet tagad jau viss ir kārtībā.- Abi pasmaidīja. Man bija prieks par viņiem. Paraudzījos uz ēdienu.

-Kāpēc tu neēd?- Lūkass paskatījās uz mani. Paraustīju plecus. -Paēd.- Nopūtos.

-Jūs esat tik mīlīgi.- Šķiet, ka Mia bija mūsu vislielākā fane. Lūkass nobolīja acis un paskatījās uz meiteni.

-Neredzu neko jauku.- Oktāvija pasmīnēja. Lūkass īsi paskatījās uz viņu. Es zināju, ka viņš cenšas apvaldīties, lai nepateiktu kaut ko aizskarošu. -Viņš mani iemainīja pret viņu. Nesaprotu.-

-Aizver muti.-

-Aizver tu man to. Tā kā tu to proti.- Mana apetīte pazuda. Novērsu skatienu.

-Vēlreiz kaut ko pateiksi un man ir vienalga vai tu esi meitene. Tu to nožēlosi.- Oktāvija nobolīja acis.

-Mums bija labi, kad viņa nebija.-

-Jā, jo tu tikai un vienīgi vēlējies ielīst Lūkasa biksēs.- Varēja manīt, ka Miai ir parādījies naids pret viņu. Nobolīju acis. Viņas vaigi kļuva sārti. Visi iesmējās.

-"Greizsirdīga.- Lūkass čukstēja manā ausī. Uzmetu viņam dusmīgu skatienu. Jā, es esmu greizsirdīga uz to, ka visi ir gulējuši ar Lūkasu.

-Varbūt runājam par ko citu?-Lūkass ievēroja manu diskomfortu.

-Drīz mums būs futbola spēle. Tur varētu būt smukas čiksas.- Endrū pasmīnēja. -Es jau aizmirsu, ka te gandrīz visi ir aizņemti.- Iesmējāmies.

Paēdām un visi izgājām no ēdamzāles. Gājām uz trepēm sēdēt. Vēlējos apsēsties blakus Lūkasam, bet puisis mani satvēra aiz rokas un es iekritu viņa klēpī.

-Es tevi dažkārt ienīstu.-

-Tu nespēj mani ienīst.- Puisis mani noskūpstīja.

-Uuu!- Abi nobolījām acis.

-Lūkass, iedod man manu telefonu.- Viņš to izvilka no kabatas un iedeva man. Atbloķēju. -Tu nopietni?- Paskatījos uz viņu un pasmaidīju.

-Kas ir?- Mia jautāja.

-Millere, uzlika mūsu taisīto bildi uz fona attēla.- Parādīju.

-Bet mēs tur izskatamies ļoti mīļi.-

-Kā teiksi.- Viņš noskūpstīja mani.

-Viņa tevi ir izmainījusi.- Endrū uz mums paskatījās.

-Es neesmu viņu izmainījusi. Tā ir viņa izvēle.- Paraustīju plecus. Lūkass mani pētīja.

-Kas ir?- Paskatījos uz viņu.

-Braucam uz Parīzi.- Saraucu uzacis. -Tā ir mīlestības pilnākā valsts.- Iesmējos.

-Citu reizi.-

-Nobastojam stundas?- Dīvani paskatījāmies uz viņu. Viņai patīk mācīties.

-Uz kurieni brauksim?- Endrū paskatījās uz mums.

-Mēs bez jums. Mēs brauksim kaut kur citur.- Puisis pasmaidīja."Brauksim?"jautāju. Piecēlāmies. Vēl bija piecas minūtes līdz zvanam. Izgājām no skolaa. Devāmies uz mašīnām.

-Vēlāk tiekamies pie tevis Endrū.- Puišiem kaut kas esot jādara pēc tam. Iekāpām mašīnā. Puisis uzlika savu roku uz manas kājas un es to aši satvēru. Viņš uzsāka braukt.

Izbraucām no pilsētas. Mēs braucām uz mājiņu kalnā. To es uzreiz sapratu. Mans pirmais skūpsts ar Lūkasu notika tajā. Skatījos ārā pa logu kā mainās ainavas un pasmaidīju. Man ir paveicies ar visu, kas šobrīd notiek manā dzīvē.