Trīsvienība

5. Nodaļa

 Kirilu spīdzināja pusi dienas. Nu viņa prāts tika pieslēgts datoram, bet tikai daļēji- tā, lai viņš nesaprastu kas ir realitāte un kas fikcija, lai viņš justu sāpes tieši vajadzīgajā apjomā. Viņa smadzenēm tas neatgiezenisku kaitējumu nodarīt nespēja, bet ķermenim milzīgas sāpes gan. Bet Voroņins tikai kliedza, ka nezin neko - kāds esot nosūtījis viņam tās prātu savienošanas instrukcijas, ka viņš ir bijis tikai vienkāršs izpildītājs.

Tikmēr Ali no visa spēka dauzīja pa savas kameras durvīm. Džou kādu brīdi tajā visā klausījās, bet tad manāmi nokaitināts pavēlēja palīgam Ļanam atvest veco paziņu uz nelielu tete-a-tete.

Lai Džou, kaut arī spīdzināja ne jau viņu, bija manāmi saguris. Par spīti tam, ka viņš bija Triādes galvenais sāpju meistars, šī nodarbe īpašu baudu Džou nesagādāja. Bez tam tikko bija pienākusi pavēle savākt mantas un pazust ziemeļu virzienā. SRT vīri, droši vien, bija izošņājuši slēpni, bet varbūt jaunais Kvons tikai gribēja būt mazliet piesardzīgāks. Ja tā, tad tas bija gudrs lēmums, lai gan Džou tas sagādāja tikai liekas galvassāpes.

„Nu, kas ir?" Nopētījis ķēdēs saslēgto Ali no galvas līdz kājām Lai skarbi nobļāva „Ko dauzies? Arī gribi zem naža?"

Ambadi nodūra galvu, lai neizsauktu liekas dusmas. Tam blakus stāvēja Ļans un viņš jau nu gan bija no tiem, kas izbaudīja katru iespēju kādam nodarīt sāpes.

„Kirils neko nezin, nav jēgas viņu spīdzināt" Ambadi klusi turpināja, joprojām turot galvu zemu jo zemu „Īstais speciālists esmu es, mēs tikai to visu laiku no visiem slēpām. Huans domā, ka tā jūs nespēsiet tik ātri virzīties uz priekšu."

„Jaunas ziņas, draugs. Huans Mano ir miris." palīgs Ļans klusi pie sevis nosmējās, kamēr Ambadi tikai nodūra galvu vēl zemāk. Tātad vēl viens cilvēks bija aizgājis pirms viņa. Daudz, daudz par agru. Lai nu kā, bet tur neko vairs nevarēja darīt, kamēr Kirilu vēl varēja glābt.

„Tiešām? Tu runā patiesību?" meistars Lai Džou pienāca tam tuvāk un ieskatījās viņa acīs. Parasti viņš meļus spēja atšifrēt ātri, bet Ali acis bija mākslīgas un nedzīvas. Un Džou riebumā novērsās.

„Un viņi sauc mani par briesmoni, paskat tik uz šito seju" viņš ņirdzīgi iesmējās, paskatījies uz biedriem apkārt, kuri smējās līdzi.

Ali izmantoja šo brīdi, lai palūkotos apkārt. Viņš bija gaidījis, ka virs galvas būs kāds logs vai kāda gaismas svītra, karte uz sienas, kas nodotu viņu atrašanās vietu, bet Džou darba kabinets nebija daudz labāks par netīro kameru, kurā viņi abi ar Kirilu bija ietupināti.

„Labi. Pieņemsim, ka tu runā patiesību." Džou viņam atkal pievērsās „Tu taču esi gatavs ar mums sadarboties, sadarboties ar korporāciju, parādīt ko māki?"

Ali pamāja. Protams, ka viņš bija gatavs. Jā, viņš sev parakstīja nāves spriedumu, novilcināja savu nāvi par kādām pāris dienām, līdz ierastos Ķīnas zinātnieki un pateiktu, ka viņš sajēdz tikpat daudz cik viņi, bet... viņš bija arī ieguvis pāris dienas Kirilam. Un pāris dienu laikā varēja notikt daudz kas."

„Tad jau jaunajam krievam mēs varam griezt pušu rīkli, ne?" palīgs Ļans smaidot ierosināja, bet Džou paceltā roka viņu apturēja.

„Nevajag steigties. Tas var tikpat labi būt vēl kāds no viņu trikiem. Pagaidīsim pāris dienas- ja Ali izrādīsies melis, tad nositīsim abus. Ja ne, tad es tev krievu atdošu."

Ambadi ievilka dziļu elpu. Nu viņam bija pāris dienas, kuru laikā sagatavoties ceļojumam pretī nezināmajam. Un cerēt uz brīnumu.

Pēc kādas stundas kamerā tika iemests stīvs un pilnīgi zili nozilināts Kirils. Viņa acīs nevarēja saskatīt ne mazāko dzīvības pazīmi – tikai asinis, kas bija izplūdušas no kapilāriem. Vakarā viņus abus gandrīz vai vilkšus izvilka ārā, svaigā gaisā, uzmeta galvās biezus maisus un iekrāva nelielā lidmašīnā, piespiežot Ambadi norīt kādu apaļu, zilu tableti. Ali tikai paguva ievērot, ka viņu cietums atradās kādā tuksnesī un tad, apkārtnei sākot griezties karuselī, cieši aizmiga.