I Was Born In A Thunderstorm

[ 3.2. ] Atkal jaunas spējas?

Ieejot vēstures kabinetā apsēdos kādā no brīvajām vietām. Vienā pusē man palika brīva vieta, bet otrā pusē man sēdēja Adriana.
- Nu bļāviens! Kur ir tā nolādētā pildspalva?! - Adriana retoriski jautāja meklējot pildspalvu pa somu.
- Tu viņu atstāji mājās uz galda. - es teicu un paskatījos uz draudzeni.
- Kā tu zini? - viņa jautāja un uz brīdi beidza rakņāties pa somu.
- Es nezinu. Man vienkārši tā liekas. Tas vienkārši izklausās pēc tevis un aizejot mājās tu man pateiksi vai viņa tur bija. - teicu un iesmējos. Mēs turpinājām runāt līdz klasē ienāca Dilans un Tristans. Tristans apsēdās blakus tukšajai vietai, kas bija blakus manai brīvajai vietai un līdz ar to sanāca, ka Dilans man sēdēs blakus. Dilans novērsās no runāšanas ar Tristanu, lai apskatītos uz brīvajām vietām. Es pacēlu galvu uz augšu un paskatījos uz Dilanu. Viņš pamanīja, ka es te sēžu un uzreiz mēģināja atrast citu vietu, bet neveiksmīgi, jo tā bija vienīgā brīvā vieta.
- Dilan, apsēdies. - skolotājs teica un norādīja ar roku uz brīvo vietu man blakus.
- Es pastāvēšu kājās. - Dilans atbildēja un mēs visi iesmējāmies.
- Visu mācību gadu? - skolotājs Bārkers jsutāja un visi, ieskaitot mani paskatījās uz Dilanu.
- Varbūt. - viņš teica un mēs visi atkal iesmējāmies.
- Dilan, vienkārši apsēdies! - skolotājs teica, Dilans beidzot apsēdās un stunda varēja sākties. Kādu brīdi jutu, kā Dilans uz mani skatījās, tāpēc paskatījos uz viņu un viņš izskatījās izbrīnīts. Es tikai iesmējos un pievērsos skolotājam.