I Was Born In A Thunderstorm

3. Jauns sākums [3.1.]Jauns mācību gads - jauna es.

" Pēdējā reize, kad šeit kaut ko ierakstīju, bija tad, kad iepazinos ar Dilanu. Ir pagājuši jau vairāki mēneši un manas domas par viņu ir mainījušās. Jau pēc mēneša, manas domas par viņu mainījās. Vienu dienu viņš vienkārši man sabļāva virsū par to, ka es viņam neko nestāstīju par spējām. Jau nākamajā dienā viņš kopā ar pārējiem "populārajiem" pajoliem mani apsaukāja. Tieši tas bija iemesls, kāpēc es viņam par to neko nestāstīju. Āaa.. kā arī man ir jauns vīziju veids. Ja pa nakti sapņojot, es redzu sliktas lietas, kas notiks, tad pieskaroties es redzu visu labo. Šodiena ir tā diena, kad es uzsākšu mācības pēdējā klasē. Tātad man ir palicis tikai viens gads, kura laikā man būs jāpacieš Dilans, Emīlija, Tristans un visi pārējie. Taču es vairs nebūšu tāda, kāda es esmu. Es vairs nestāvēšu klusu par to, ko viņi ir darījuši."
- Greisa, tu esi gatava? - Dominiks jautāja ienākot manā istabā un iztraucējot man rakstīt.
- Jā. Es tulīt! - iesaucos paskatoties uz brāli. Ātri pārlasīju uzrakstīto, aiztaisīju ciet dienasgrāmatu un noliku to zem gultas matrača. Paņēmu savu somu, ejot ārā no istabas apskatījos uz sevi spogulī un uzsmaidīju savam atspulgam. Uzvilku apavus un gāju lejā uz mašīnu, kurā mani jau gaidīja Dominiks un Amēlija. Viņi mani aizveda līdz skolai, es atvadījos un gāju uz manu un Adrianas vietu. Viņa jau stāvēja un gaidīja mani.
- Čau! Nu ko, vēl vienu, pedējo gadu? - viņa jautāja un ieķērās manā elkonī.
- Jap. Vēl vienu, pēdējo, gadu. - teicu un mēs iesoļojām skolā smaidīdamas. Bijām tikušas tikai līdz gaiteņa vidum, kad Emīlija jau pavēra savu muti.
- Redz kā. Izrādās viņas ir lezbietes! - viņa savā ķērcošajā balsī iesaucās un visi uzreiz uz mums paskatījās. Es paskatījos uz Adrianu un viņa man veltīja žēlīgu skatienu. Es tikai viņai uzmaidīju, apstājos un pagriezos ar seju pret Emīliju.
- Aizver savu muti tu mauka! Labāk atver to tikai tad, kad kādam čalim tajā vajag iebāst savu peni! - teicu, apgriezos uz papēdi smaidīdama un turpināju savu ceļu uz vēstures kabinetu. Ejot līdz tam dzirdēju, kā liela daļa sačukstas, bet man par to bija pie vienas vietas.