Zvaigznes, cigaretes un Mēs

4.daļa

*fonā atskaņot Alicia Keys - Girl on fire*

" Kā mēs abi iepazināmies?
Stāsts sākas ar to... Es biju attiecībās ar kādu.. vīrieti. Jā, vīrieti, nevis puisi. Man pat ir kauns no tā. Es domāju, ka pieaugušā cilvēkā atradīšu to, ko nespēju atrast jaunā cilvēkā. Es ar viņu dzīvoju kopā.
Kādu dienu viņš (pieņemsim, ka viņu sauc Andrejs) sacīja, ka viņa labākais draugs atnāks. Uzpīpēsim zālīti. Tā kā es sen nebiju to darījusi, es arī izlūdzos.
Viņš aizgāja pie sava drauga un ar viņu atnāca pie mums... Kad es pirmo reizi ieraudzīju šo draugu, es uzreiz iedomājos... Ka tas cilvēks ir jauks. Ka ar viņu ir jautri. Man viņš iepatikās, un es domāju, kāpēc esmu attiecībās ar to, ko esmu..
Tas vakars bija samērā jauks, neskatoties uz to, ka biju pārpīpējusies. Es centos izskatīties normāla un nedarīt neko traku. Žēl, ka nedarīju. Bet laiku atpakaļ nepagriezīšu.
Viņš aizgāja. Viņš tonakt bija viss, par ko es domāju. Guļot ar Andreju, es viņam uzmanību pat nepievērsu. Viņš jautāja, kas ir noticis. Es protams aizbildinājos ar to, ka esmu vienkārši par daudz ievilkusi.
Es sāku kopš tā laika domāt, ka tas, ko es daru, ir nepareizi. Arī Andreja attieksme pret mani mainījās. Varbūt nojauta, vai kas tāds...
Kādu dienu mani pievienoja whatsapp grupā. Tur bija diezgan daudz cilvēku, un viens cilvēks ar savu rakstīšanas stilu un valodu mani piesaistīja. Es viņu apskatījos, un sapratu, ka tas ir Andreja draugs, jeb, Anonymous. Protams, mēs sasveicinājāmies. Izrādās, ka viņš jau iepriekš bija apskatījis mani.  Mēs sākām runāties un tādā garā.
Tad čats pārgāja uz privāto čatu. Mēs sākām runāt par Andreju. Par Andreja attieksmi. Par to, kāds viņš ir.
Un man bija ļoti liela vēlme iziet ar Anonymous laukā. Satikties otro reizi mūsu dzīvē. Viņš ilgi to nevēlējās. Es pametu Andreju. Es savācu savas mantas, aiznesu pie savas draudzenes, teiksim, Annas. Uzrakstīju zīmīti Andrejam. Dzīvokļa atslēgas iedevu Annai, lai viņa tās atdotu Andrejam. Un tad Anonymous piekrita iziet laukā.
Mēs satikāmies. Viņš jutās dīvaini. Viņš jutās vainīgs, viņš domāja, ka dēļ viņa es aizgāju no Andreja. Es noliedzu to. Es sacīju, ka tā nav. Bet tā bija. Jo es sapratu, ka tomēr, ja labi meklē, tad var atrast arī gudru, bet jaunu cilvēku. Bet tas nav vienīgais iemesls. Iemesls vēl ir tāds, ka attieksme. Attieksme pret Andreju un viņa attieksme pret mani. Neko neļāva.
Anonymous pasauca vēl kādu draugu, Geraldu.
Bija diezgan jautri.
Jā, mēs atkal pīpējām zālīti un dzērām alkoholu.
Lielāko daļu laika mēs pavadījām sēžot pie kādas sporta skolas.
Tad mēs iegājām kādā mājā, kura bija daudzdzīvokļu. Tur mums dzīvoja vienā stāvā pazīstamais. Uz sienas pamanījām iegravētu tā pazīstamā vārda saīsinājumu. Geralds bija tādā stounā, ka viņam likās smieklīgi, ka viņš paņems atslēgas un ieskrāpēs sienā uzvārdu blakus tam saīsinājumam, un aizvilks bultiņas līdz paziņas dzīvoklim.
Nespēju iedomāties tā cilvēka reakciju, kad viņš nākamajā rītā to ieraudzīja.
No rīta Anonymous pavadīja mani līdz draudzenei.
Tā nu beidzās mūsu, var uzskatīt, pirmais vakars, kuru pavadījām kopā."