Stallis

26.

*bildē Džeikobs*
Mēs gājām un es sajutos neērti.Mēs pārāk ātri satuvinamies.Mēs aizgājām uz vietu kur parasti notiek koncerti,pasākumi un viskautkas tāds.Tur bija karuseļi.Mēs aizgājām.
Džeikobs:Ejam uz to lielāko?
Es:Ok!
Un mēs aizgājām uz vislielāko.Bija baisi,bet nevaru takš Džeikobam to rādīt!
Man palika slikti.Karuselis griezās vēl minūti,bet man šķita ka piecas.Kad viņš apstājās es aizvilku Džeikobu prom.
Džeikobs:Kāpēc?Bija tik jautri!
Es:Man palika slikti!Tas tev neinteresē?
Džeikobs:Piedod!
Es:Piedod man!Man slikts garīgais!Es labāk iešu mājās...
Džeikobs:Es tevi pavadīšu!
Mēs visu ceļu klusējām.Tas bija tik neveikli.
Beidzot mēs nonācām līdz mājām.
Džeikobs:Ok atā!-viņš mani apskāva.
Es:Atā!
Un es iegāju mājās.Es gāju pa taisno uz istabu gulēt.Es biju ļoti piekususi.Es iegūlos un dzirdēju kādu klauvējam pie durvīm.
Mamma:Atvēršu!
Es izgāju klusām no istabas lai redzētu kas ir atnācis.AK NĒ!TĀ BIJA KATRĪNA.Ko lai es tagad daru?
Es paliku tur sēdēt.
Katrīna:Sveiki!Vai drīkst ienākt?
Mamma:Protams!Man pasaukt Lauru?
Katrīna:Nē nesauciet!Man ar jums ir jāparunā!
Mamma:Labi...Nāc sēdies!
Un mamma aizveda viņu apsēsties pie virtuves galda.Paldies dievam,jo tagad viņa bija tieši man pretī tikai es biju otrajā stāvā.Labi ka viņa apsēdas pret mani ar muguru,jo tagad viņa neredzēs mani.
Katrīna:Vai jūs zinājāt ka jūsu meitai ir puisis?
Mamma:Nē....
Katrīna:Tad jau stulbi to uzzināt no manis...
Mamma:Pastāsti!
Katrīna:Es šodien gāju uz mājām un viņa ar to puisi nāca pretī...Viņa bija savādāka.Viņa lamājās un bļāva man virsū par neko.-meloja.
Ko lai es tagad daru?Viņa ir totāla mele!Kā lai es mammai ieskaidroju pretējo?Labi!Es necentīšos!Galu galā kāda jēga?Tā ir viņas izvēle vai viņa tic savai meitai vai kaut kādai svešiniecei.