Stallis

9.

*Bildē Elis ar Komētiņu*
Elis:Tu pirmstam man gribēji ko teikt...
Es:Jā...Mani vecāki izlēma pieņemt Katrīnu,bet laikam ar šo traumu viņa pagaidām nevarēs jāt...
Un tieši kad es to pateicu man piezvanīja Katrīna.
K:Chaw!
Es:Chaw!Nu kā tev ir?
K:Es izlūdzos palikt mājās,bet ārsts katru dienu brauks mani apraudzīt.
Es:Tu nokriti no zirga vaine?...
K:Nu jā...Sanāca tā ka nokritu...
Es:Kad būsi uz kājām?
K:Kaut es būtu mammai uzreiz teikusi-viņa sāka raudāt.
Es:Pag,Pag,Pag...Neraudi viss būs labi.
K:VIENA NEDĒĻA UN VISS BŪS LABI?KO ES TE DARĪŠU VIENA VESELU NEDĒĻU GUĻOT GULTĀ?
Es:Mēs iesim ciemos.Tagad tev ir jāpriecājas ka naktī raudāji.Tagad vismaz tava mamma zin.
K:KO VIŅA ZIN?NEKO VIŅA NEZIN!
Es:Kā nezin?
K:ES TAKŠ VIŅAI NETEIKŠU KĀ BIJA.
Es:No tā labāk nepaliks...
K:Sliktāk arī ne.
Es:Nu labi es tā skatos tev nav labs garīgais...Es beigšu runāt,jo sen neesmu jājusi ar Allkando...
K:Ej un jāj ar savu zirgu.Novēlu nokrist un justies kā es jūtos.Atā!-un viņa nometa.
Es:ELI!¡
Elis:Nju?
Es:Viņa mani izvedīs no pacietības!!!Vienreiz es jau savaldījos,bet nejau vienmēr es viņai piedošu viņas uzbraucienus!
Elis:Ko?Stāsti!
Es:Vakar kad es viņai atvainojos viņa man uzbrauca ka es takš viņai neesmu nekāda draudzene kurai stāstīt kas viņai notika,bet tagad viņai ir slikts garīgais,tāpēc viņa man novēlēja nokrist no zirga,sasist muguru kā viņai,lai es jūtos kā viņa šobrīd.
Elis:Es jau sen būtu izvesta no pacietības!
Es:Es tagad arī tā darīšu!
Elis:Nepaliec par cacu!
Es:Lai mazliet pacieš un tad mācīsies savaldīties!