Stallis

24.

*Bildē Džeikobs*
Veikalā es satiku Katrīnu.
Katrīna:Chaw!
Es viņu ignorēju un aizgāju pēc kolas.Džeikobs man sekoja.
Džeikobs:Kāpēc nesasveicinājies?
Es:Tāpēc ka man ir apnicis ka viņa vienmēr kad viņai ir slikts garīgais brauc man virsū!
Džeikobs:Ahh tās sievietes!
Es sāku smieties.Ar Džeikobu ir tik forši.
Katrīna pienāca man klāt.
Katrīna:Es jau tev vienreiz atvainojos tev grūti man piedot?
Es:Es atvainojos,bet tu nemainies un tu tā darīsi vienmēr.Iemācies savaldīties tad varbūt piedošu!
Katrīna:Tu esi tik stulba!
Džeikobs:Euu....Beidziet!Liec viņai mieru!-Džeikobs mani aizstāvēja.
Katrīna aizgāja prom un es apskāvu Džeikobu.
Es:Paldies-es pasmaidīju.
Mēs nopirkām visu un gājām mežā uz vietu kura man ir mīļa jau no bērnības.Mēs gājām uz namiņu kokā.
Es:Man šeit tik ļoti patīk!
Džeikobs:Tad jau man ar patiks!
Mēs bijām nopirkuši arī konfetī ko izšaut tieši pulkstens 00:00
Man patika ar viņu.Mēs pastāstījām vairāk viens par otru un viņš šķita jauks.
Džeikobs:Pēc 5 minūtēm būs 00:00!
Es:Tik ātri laiks paskrēja!
Džeikobs:Jā!
pagāja piecas minūtes un BUMS!!!Mēs izšāvām konfetī.
Es:Cik labi pavadīts laiks!
Džeikobs:Jā....Lea...Man tev kaut kas ir jāsaka...
Es nobijos
Es:Saki droši!
Džeikobs:Tu man patīc!Jau no pirmās reizes kad runāju ar tevi tu man iepatikies!
Es:Patiesībā man ir diezgan grūti to teikt,bet tu man arī patīc!
Džeikobs:Kāpēc grūti?
Es:Nu man pārīšu lietas neinteresē,bet kad es sāku ar tevi visu jautro darīt tu man iepatikies!
Džeikobs:Man tev vēl kas jāsaka!
Es:Saki!
Džeikobs:Es pārvācos uz šejieni,jo gribēju tikt prom no pilsētas drūzmas!Es esmu dziedātājs!Man daudz meitenes  sociālajos tīklos raksta un es to vienkārši nevarēju izturēt,tāpēc pārvācos....
Man bija tāds šoks.Es apjēdzu ka es pavadīju savas dzīves labākos mirkļus kopā ar slavenu dziedātāju.
Es:Es pat nezinu ko teikt!-pasmējos.
Džeikobs:Nesaki neko!Es tikai gribēju tev pateikt,lai tu to neuzzinātu no kāda cita un,lai tu nepadomātu ka tu man patīc,jo esmu slavens un "visiem slavenajiem ir meitenes".
Es:Es pat par to neiedomājos-Es apmulsusi pasmējos.
Džeikobs:Es ceru ka tas neko neietekmēs mūsu starpā....
Es:Es domāju ka nē-es jau biju atslābusi.
Džeikobs:Es protams rakstīšu dziesmas,bet es vairs tam nepievērsīšos tik ļoti,jo es gribu dzīvot kā normāls pusaudzis nevis ar slavu un trakām meitenēm,kas skrien pakaļ-viņš pasmējās.
Tas man bija liels pārsteigums!!