Jūtos mīlēta |✔

#9 Daļa.

Atnāca Teilors apgūlās blakus un teica:
-"Zināji ka es vrētu tevi tagad nožmiegt?"Viņš jautāja apguļoties,apsedzoties un skatīdamies manās acīs.
-"Ko es izsdarīju?" izbrīnīti jautāju.
-"Tu mani pievelc kā magnētu,tu esi tik skaista,ja es 100% zinātu kad Emma mani nenosistu es tevi tagad vienkarši noskūpstītu. Vnk tu man patīc!" varēja redzēt kā viņš nokaunās.
-"Viņa nebūtu spējīga kādu nosist."iesmējos.,"tu arī esi smukiņš."teicu viņam uzspiežot mazu buču uz vaiga nezinot ko man darīt.
Beidz tev ir jāsaņemās. Nepadodies.
Teica mana iekšējā balss. Jutu kā viņš savu roku apliek ap manu vidukli un pievelk ciešāk pie sevis. -"Paldies,man tagad ir silti un droši!"teicu neapjēgdama ko tikko pateicu.
Tu jau sāc padoties.
Tajā brīdī gribējās viņu tā apskaut ka varētu viņu nospiest. Es nenoturējos un es to arī izdarīju. -"Vai,piedod."teicu bet nelaidu viņu vaļa. Es nezinu kas man bija uznācis bet es padevos puisim un es aizmigu.
-"Haham,neiztraucēju?"es pamodos no Emmas teikuma.
-"Nē." atbildēju.
-"Kapēc jūs guļat vienā gūltā?" viņa jautāja.
-"Padomāsim! Teilors vakar gāja pēc vēl viena matrača,bet visi bija aizņemti. Un neviens no mums netaisījās gulēt uz zemes. Tā ir jūsu vaina. Un mēs jau tikkai dalāmies ar segu un gūltu."attcirtu.
-"Un kapēc jūs esat apķērušies?"bāc es to nebiju pamanījusi.
-"Es nezinu,ganjau sapņa laikā viens no mums kadu apķēra un lūk iznākums."meloju,jo zināju kad vakar viņu apķēru un padevos.
-"Lai tā arī būtu."teica Emma izejot no istabas.
-"Tu guli?"jautāju puisim kurš mani katrā Emmas teicuma beigās apķēra ciešāk.
-"Nē. Es teicu kad nebūs labi."
-"Nu vismaz viņa tevi nav nositusi. Un es pati esmu vainīga pie tā kad mēs esam apķērušies." teicu.
-"Tad kad es pa nakti grozījot tu centies mani pievilkt sev klāt un noskūpstīt! Jo?"teica Teilors un es juta kā mani vaigi ir maigi rozā.
-"Amm...."
-"Amm?"viņš jautāja.
-"Kā lai es to zinu. Es gulēju." atbildēju iesmejoties.
-"Es būtot gudrs atturējos,kaut gan pats to arī gribēju."viņš teica paceļot galvu uz augšu un iesmejoties. Tad viņš palaida mani vaļā no visas nakts ilgstošā apskāviena.
-"Es gribu visu dienu palikt te. Tas ir domāts izstabā te ar tevi."teicu.
-"Nē. Aizesim uz mežu. Man tur ir vieta kur es nevienu nēsmu vedis. Zinot cik daudz mani draugi te ir bijuši."teica Teilors izvelkot mani ārā no gūltas un tad jau no istabas. Viņš mani vilka uz virtuvi bet es teicu kad man vajag uz toaleti. Tad viņš beidzot mani palaida. Es sapratu kad es nezinu kur ir toalete un gāju atpakaļ uz virtuvi pajautāt kur ir toalete.
-"Amm....kur ir toalete?"jautāju ieejot virtuvē.
-"Isejot no majas tur ir pirts. Tu ieej pirtī pagriezies pa labi un tur būs toalete."Teilors iesmējās.
-"Es aiziešu vēlāk." atbildēju un apsēdos pie letes.
-"Es uztaisīšu brokastis,paēdīsim un tad iesim?"viņš jautāja.
-"Labi,kur ir Emma?"
-"Viņi laikam aizbrauca uz veikalu kas ir trīs stundu attālumā. Es piezvanīšu savam tētim."
-"Tātad....mums ir sešas stundas bez viņiem?"jautāju(nepārprotiet).
-"Jā.😏"es sāku smieties,jo viņš paraustīja uzacis.
-"Tas nebija tā domāts!"smejoties teicu.
-"Žēl."viņš teica un itkā apvainojās. Es no muguras piegāju un jautāju:
-"Tu gribēji piezvanīt savam tēvam!"iesmējos un iedevu viņam savu telefonu. Es piegāju pie letes un kautko darīju telefonā kad kāds no muguras mani apķēra un teica:
-"Viņi aizbrauca līdz mājām tad uz veikalu un atpakaļ. Mums ir septiņas līdz astoņas stundas."viņš teica. Es pagriezos un es arī viņu apķēru.
Tu esi reāli padevusies.
Teica mana iekšējā balss.
-"Ah.." viņš nopūtas.
-"Kas ir?" teicu paceļot galvu uz augšu un paskatoties viņa acīs.
-"Nekas tikkai tu mani dari traku!"viņš teica un skatījās uz manām lūpām un es uz viņa,mēs sākām liekties viens otram klāt,līdz BAMM,kāds klauvēja pie durvīm. Viņš piegāja pie durvīm,atvēra tās un tur bija kāds no kaimiņiem,laikam.
-"Sveiks,kaut ko gribēji?"Teilors ar nicinošu skatienu uz viņu skatījās. Tas bija gados vecāks vīrietis.
-"Sveiks,tēvs mājās?"onkolis attcirta.
-"Nē,viņi aizbrauca mājās,un tad atpakaļ. Es varu kā palīdzēt?"
-"Skaidrs,nē paldies. Attā." un vīrietis aizgāja. Varēja redzēt kad Teilors bija dusmīgs tāpēc es pie viņa piegāju un apķēru.
-"Ejam uz to vietiņu kur gribēji mani aizvest? Es negribu ēst."es.
-"Labi."viņš teica un gāja uz istabu laikam pārgērbties tāpēc es negāju istabā.
-"Kapēc tu nēj iekšā?"jautāja Teilors kurš izbāza galvu pa durvju šķirbu.
-"Ā,es domāju kad tu pārģērbies." teicu ieejot istabā.
-"Nē es aiziešu uz dušu. Man vienmēr liekas dīvaini tas kad iekšā mājā ir duša nevis toalete."Teilors teica paņemot dvieli,drēbas un ķemmi,aizejot uz pretējām durvīm kas atrodās ārpus istabas. Savukārt es pārģērbos. Es gāju ārā no istabas un tur izgāja no otras iztabas ārā Teilors bez maikas(ar biksēm kājās protams). Es uz viņu tā 'blenzu' ka kauns palika.
-"Tu jau vari mani nofotogrāfēt un uzlikt sava telefona sākumekrānā!"viņš iesmējās,piemiedza ar aci un aizgāja. Un es tur nosarkusi stāvēju.
-"Es arī ieiešu dušā." teicu un paņēmu dvieli un citas drēbes.
-"Labi."
*Teilora skata punkts.
Viņa iegāja dušas telpā un es paņēmu viņas telefonu,nofotogrāfēju savu presi un uzliku un viņas sākuma bloķēšanas ekrāna.
-"Vai es telefonu aizmirsu."teica Kate iznākot no vannas istabas. Es iesmējos.
-"Kas tev kaiš?"viņa uz mani dīvaini paskatījās un aizgāja. Pēc neilga brītiņa:
-"Teilor tev darīt nav ko?"viņa ienākot istabā jautāja.
-"Nu tu uz mani tā lūrēji,tagad lūri visu laiku!"iesmējos.
-"Es tev vēl atriebšos!"viņa dusmīgi teica.
*Kates skata punkts.
Es iegāju atpakaļ vannas istabā,bet es to bildi nenoņēmu,jo aizmirsu. Es pabeidzu mazgāties,apģērbos un izķemmēju matus. Es izdomāju kamēr viņš neatvainosies par to ko viņš izdarīja es nekur neišu ar viņu. Un nerunāšu. Tad es gāju ārā no vannas istabas un tur viņš uz ceļiem ar nenopietnu seju lūdzās lainpiedodu.
-"Piedosi man?"viņš jautāja.
-"Kā var nepiedot? Es piedodu."viņš piecēlās kājās un apskāva mani un es viņu.
-"Ejam?"viņš jautāja.
-"Es izžāvēšu matus. Pag te fēns ir?"
-"Nav. Nu ejam! Lūdzu!"
-"Ja es būšu slima tad tu sēdēsi visu laiku ar mani manā istabā un laukā neiesi. Skaidrs?"piedraudēju.
-"Labi,es apsolu kad sēdēšu,ja tu būsi slima."viņš teica paceļot labo roku.
-"Labi" es sāku smieties un uzvilku savus adidas superstar.
-"Esmu gadtava."nobļāvos pa visu māju,jo domāju kad viņš ir istabā,bet viņš man stāvēja blakus.
-"Ko bļauj?"viņš jautāja pieliekot rokas pie ausīm.
-"Ā,tu esi te."atbildēju kzejot no mājas."Kur jāiet?"
-"Tur!"viņš atbildēja norādot uz kalna pusi,aiz kura bija mežs. Viņs aizslēdza māju,pienāca man klāt un savija mūsu kukas pirkstus kopā.
-"Ceru kad neiebildti!"teica Teilors kurš piemidza man ar aci.
-"Nē,man ir labi...ar tevi."atbildēju.
-"Tu to bildi nenoņēmi,kapēc?"viņš jautāja iesmejoties.
-"A kā tu zini?"es pavisam aizmirsu kad to nenoņēmu.
-"Tev atnāca īziņa es apskatījos no kā. No Emmas,viņi būs mājās vēlu,pirms vienpadsmitiem vai arī rīt būs mājās. Jo aibrauca uz kaut kādu balli."es uz viņu biju dusmīga,jo viņš skatījās manā telefonā. Un es ar viņu nerunāju bet roku vaļā nelaidu,kaut kas mani atturēja,līdz mēs nonācām kalna galā kur vienā pusē varēja redzēt visu pilsētu bet otrā bija ļoti liels mežs.
-"Tik skaisti!😭"teicu paskatoties uz puisi.
-"Tā pat kā tu!"viņš atbildēja.
-"Pald..."es nepabeidzu teikumu kad mūsu lūpas saskārās. Bet mūs istraucēja mans telefona zvans.
-"Es varu pacelt?"caur skūpstu jautāju.
-"Jā."un mēs atrāvāmies viens no otra. Man zvanīja svešs numur bet es ilgi nedomājot pacēlu.
-"Vai Kate Kamerona?"jautāja kāda sieviete.
-"Jā,un jūs būtu?"
-"Es esmu tavas mammas mamma,es vēlos lai tu dzīvo pie manis un tava vectēva."es jutu kā manas acīs saskrien asaras.
-"Nē! Mani adoptēja jauki cilvēki,varējāt mani ņemt tad kad mani vecāki nomira!"atbildēju un izplūdu asarās,Teilors mani apkampa.
-"Uzredzēšanos,es nevēlos lai jūs man vēl zvanāt."es nospiedu kalusuli un uz ceļiem nokeitu iz zemes.
-"Kas tur bija?"jautāja blakus sēdošais puisis.
-"Vani vecvecāki tagad mani ņemt sev. Bet es atteicu,jo man jau ir ģimene ar kuru es jūtos labi."teicu apskaujot puisi.
-"Viss būs labi,es esmu ar tevi."Teilors manos matos sacīja.
-"Ejam talāk?"jautāju pieceļoties,noslaukot asaras un pasmiedzot puisim roku lai viņš var piecelties.
-"Jā,ejam. Tu paliksi pie Emmas un Ralfu ja? Es negribu lai tu brauc prom."varēja redzēt ja es viņam pateiktu kad es nepalikšu ar Emmu un Ralfu tad viņš sāktu birdināt asaras.
-"Jā es palikšu te.
*Pēc 10 min.
Mēs nonācām vietā kurā bija ļoti liels akmens un uzsēdāmies uz to.
-"Klau man tev kas jājautā."teica Teilors un mana sirds sāka sisties ātrāk.
-"D..droši."
-"Vai tu uz atlikušiem diviem vasaras mēnešiem brauksi uz krusīza kuģa kur strādā mans krustēvs?"viņš jautāja.
-"Es nezinu vai Emma ļaus."
-"Viņa jau ar Ralfu arī tur būs,un mani vecāki arī."
-"Jā es braukšu."atbildēju un iedevu viņam mazu bušiņu uz vaiga.
-"Tas labi." viņš teica un es uzliku savu galvu uz viņa plecu un saviju mūsu roku pirkstus kopā.
Mēs sēdējām patīkamā klusumā līdz sāka palikt tumšs.
-"Ejam mājās?"jautāju.
-"Labi,tev auksti nav?"
-"Nē. Kad mēs brauksim uz to kuģi?"jautāju.
-"Pēc divām dienām."
-"Tik ātri? Es nepaspēšu visu sakrāmēt!"teicu velkot viņa roku norādot uz to kad ir jājiet ātrāk.
-"Kur tu skrien? Tev mantas tāpat te nav un mājas braucam rīt no rīta."teica puisis kurš apstajās.
-"Ā jā. Piedod."teicu savijot mūsu rokas pirkstus kopā.
-"Tas šķiet par ātru bet tu man esi viss,ja aiziesi "teca Teilors kurš bija nosarcis.
-"Tu man arī,es nekad neuzticos puišiem. Bet tu esi kas cits nevis tikkai puisis." atbildēju un viņš mani noskūpstīja.
-"Pienāks brīdis kad mēs būsim pāris."tecu.

*Atvainojos kad tik daudz vārsi bet es vienkārši nevarēju pārtraukt rakstīt.
Vārdi:1627.🙋💔😋