Jūtos mīlēta |✔

#17.Daļa.

Kad mēs nonācām pie Devana mēs iegājām iekšā. Tur bija Kollins. Devans uzgāja augšā es aizgāju pie Kollina parunāties.
-"Čau!"teicu kad nonācu pie puiša.
-"Čau,čau! Kur tad jūs?"Kollins.
-"Uz kīno. Ko tad tu viens pats mājās?"jautāju.
-"Nez. Negibās laukā!"Kollins.
-"Skaidrs!"teicu un Devans nonāca lejā. Mēs izgājām ārā un viņš man pasniedza puķi.(☝)
-"Tas tev!"teica Devans.
-"Paldies!"
*Kīno.
-"Ko skatāmies?"Devans.
-"Šo! Suņa dzīves jēga!"teicu norādot uz filmu.
-"Labi."teica Devans.
-"Divas biļetes uz Suņa dzīves jēga. Un divus spraitus un vienu lielo popkornu!"teica Devans.
-"Labi. Būs......12.30$."teica pārdevēja un devans nolika naudu uz kases.
-"Lūdzu!"teica pārdevēja un iedeva biļetes,popkornu un sprsitus.
-"Paldies!"teica Devans un es reizē,mēs iesmējāmies un aizgajam uz kīno zāli.
-"Stūlbas reklāmas!"teica Devans kad apsēdāmies vietās.
-"Nu vaine!"teicu un paņēmu Devana roku un saviju mūsu pirkstus kopā. Es ar viņu jūtos īpaša un nepamesta. Bet es negribu būt īpaša,es gribu būt es. Sākās filma.
-"Man viss sakas ar puisi! Viņu sauca Ītans. Mani sauca....Beilijs,Beilijs,Beilijs."tadi bija filmas pirmie teikumi.
*Pēc filmas.
-"Tik forša!"teicu Devanam. Mūsu rokas vēl joprojām bija kopā.
-"Tas gan! Man nepatika vieta kur raudāji."teica Devans un aplika roku ap manu plecu,palaižot vaļā rokas kuras turējām kopā visas filmas laikā.
-"Kur ejam? Ko daram?"jautāju.
-"Aizejam uz parku?"jautāja Devans kad izgājām ārā no kīno teātra.
-"Labi!"teicu un sākām iet pa LA(Los Angelos)lielejām ielām lai nonāktu parkā. Kad nonācām parkā mēs apsēdāmies uz soliņa pretī strūklakai. Devans aplika ap manu plecu savu roku un pievilka tuvāk sev,viņš nav tāds kā citi. Viņam nav bail no tā,ka viņa roku nokratīšu nost,viņš it kā nežāvājās lai uzliktu savu roku uz mana pleca,bet gan izdara to vienkārši apliekot.
-"Nu ko? Pēc divām dienām klases balīte! Nāksi?"jautāja Devans. Es par to biju aizmirsusi.
-"Nezinu vai gribu. Man tadas lietas nepatīk!"noteicu.
-"Skaidrs!"lēnām novilka,"Jeb Teilora dēļ?"Devans.
-"Nē! Es saku pavisam nopietni!"teicu ar vislielāko patiesību.
-"Labi jau,labi!"teica Devans,"tad es arī neiešu! Palikšu ar tevi!"Devans teiktais mani šokēja.
-"Nē! Manis dēļ tu nevari neiet!"teicu.
-"Bet ja es gribu neiet? Pavadīt laiku ar tevi?"Devans.
-"Tā ir tava izvēle!"teicu.
-"Skaidrs! Tad es palieku ar tevi un mēs aiziesim līdz karuseļiem!"teica Devans.
-"Tam es piekrītu!"iesmējos.
-"Tad jau labi!"teica Devans.
-"Ejam? Man paliek baisi un vēsi!"teicu pēc apmēram 10-15 min.
-"Labi!"teica Devans. Kad nonācān pie manas mājas mēs apskāvāmies un tad atlaidāmies viens no otra,to negribot. Nu vismaz es negribēju.
-"Rīt atnākšu pakaļ! Attā!"teica Devans.
-"Attā! Labi!"teicu un vēl reiz viņu apķēru un viņš izzuda no mana redzes loka.
-"Čau!"teicu ieejot mājā un ieraugot Ralfu un Emmu. Viņi stāvēja un kaut ko apsprieda.
-"Par ko runājam?"jautāju.
-"Pēc skolas gibi doties uz Harvardu?"jautāja Ralfs.
-"Pilnībā izslēgts! Pēc skolas man būs vidējā izglītība! Es iešu stādāt. Veidošu ģimeni ar bērniem. Man nevajag skolu,skolu un vēl reiz skolu."teicu ļoti mierīgi.
-"Skaidrs! Mēs tikkai pajautājām."teica Ralfs.
-''Tad labi!"teicu.
-"Mēs tevi nepieteiktu bez tavas piekrisanas!"teica Emma.
-"Tas gan!"teica Ralfs.
-"Labi. Attā. Es iešu uz istabu!"teicu velkot nost savas kurpes.

Es no rīta pamodod un izdarīju visu ko vajag un gaju lejā lai brokastotu. Pēc brokstīm atnāca Devans un mēs gājām uz skolu. Ieejot skolā devāmies uz garderobi novilkt liekās drēbes un liekas mācības. Un pēc tam mēs devāmies uz klasi. Es gāju pa prikšu un Devans man nopakaļ kad iegājām klasē. Es gāju uz savu vietu un man blakus piesēdās Teilors. Es gāju uz citu vietu pavelkot Devanu,kurš ir ieracies telefonā,sev līdz. Mēs apsēdāmies un neko nedarījām. Vienkarši sēdējām,lūkojāmies viens otra acīs. Vina okeāna zilās acisis,un kastaņ brūnie mati saskanēja ļoti labi kopā. Viņš nebija cilvēks kurš pamestu sevi novārtā dēļ sīkuma. Lietām Devams pievērsas nopietni. Es tikkai vienu lietu uztvēru nopietni,savas pirmās attiecības. Man ir grūti par to domāt un vēl pie tam runāt.
-"Sakārtojieties stundai un nododiet savus majas darbus!"teica skolotāja. Es piecēlos un nesu savu lapu skolotājai. Bija jātrod vai jaizdomā tekstiņš/teksts par dzīvi. Es domāju pati.

-"Tavu darbu es paturēšu un vēlāk atdou."teica skolotāja kura
izlasīja manu tekstiņu.
-"Labi!"teicu un gāju ieņemt vietu blakus Devnam. Mēs visu stundu kaut ko darijām. Tas bija garlaicīgi.
Kad stundas beidzās mēs ar Devanu gājām katrs uz savām mājām,jo nezinājām ko darīt. Bet mēs gan jau sarakstīsimies. Kad nonācu mājas es sasveicinājos ar Emmu un Ralfu.
-"Mhh.....es ar Deiziju iziešu laukā!"teicu ieraugot suni.
-"Labi."teica Emma un es Deizijai pieliku klāt siksniņu. Es gāju uz parku. Man priekšā bija Nels uj Teilors. Es nogriezos uz citu pusi un manuprāt viņi mani  nepamanīja 🙌 🙌. Es gāju uz priekšu un man palika vēsi un es devos mājās. Kad nonācu mājas atķēdēju Deiziju un noģērbos,un gāju aukšā. Es paņēmu telefonu un man Devans atsūtija īsziņu.
-"Čau! Cik ilgas bija tevas pirmās attiecības?"uzrakstīja Devans.
-"Tas bija īsas. Tikkai viens ar pusi gads!"es. Man ir tik grūti par to domāt,tāpēc man acīs saskrēja asaras.
-"Un kas notika?"Devans.
-"Viņš....viņš nomira!"es nujau raudāju.
-"Piedod! Es tā negibēju!"Devans,viņš jutas vainīgs. Es to zinu,ja arī viņš nav man blakus.
-"Viss jau ir labi!"es.
-"Tiešām??"Devans.
-"Jā,viss ir labi."es uzrakstīju.

Sveikiņi!

Kadus divus zēnus un vienu meiteni verētu stastā? Lūdzu izpalīdziet man un uzrakstat komentāros. Es domāju varētu Aron Carpenter un Greison Dolan(Greisonu es sauktu par Lūku.) Lūdzu esiet atsaucīgi un palīdziet. Meitene varētu būt Kristen Hancher.
P.S. Visus manus nosauktos vārdus var atrast Instagram'ā.