Jūtos mīlēta |✔

#10 Daļa.

-"Pienāks brīdis kad mēs būsim pāris."teicu.
-"Zinu,visu nevajag sasteikt,bet Emmai tas varētu nepatikt."viņš nopūtās.
-"Bet ja ir mīlestība to nevar šķirt."atbildēju piemiedzot ar aci.
*Mājās.
-"Ko daram?"viņš jautāja.
-"Es esmu ļoti nogurusi,es iešu pagulēt."
-"Es iešu ar tevi."viņš teica. Mēs nonācām izstabā un es vienkārši iekritu gūltā un Teilors arī. Mēs apsedzāmies ar segu un gulējām. Tad pēc kādas pusstundas kāds piezvanīja pie durvīm.
-"Es aiziešu."teica Teilors,jo es jau cēlos augšā.
-"Sveiki,varu kā palīdzēt?"dzirdēju visu sarunu no istabas.
-"Jā,pasauc Kati."
-"Un kas jūs būtu? Jo šeit nav neviena Kate."viņš meloja.
-"Es esmu viņas vecmamma,jeb oma."atbildēja sieviete kas ar mani pirmīt runāja pa telefonu.
-"Jā Kate šeit ir bet viņa negrib jūs redzēt,jo tas nav iespējams viņa guļ."teica Teilors.
-"Skaidrs,kur es viņu rīt varēšu atrast?"jautāja sieviete.
-"Rīt nevarēs viņa būs aizņemta kravājot mantas uz nakamejiem diviem mēnešiem. Ko viņa pavadīs uz kuģa. Uzredzēšanos,jeb uz neredzēšanos."teica Teilors aizverot durvis un pēcāk tās aizslēdzot. Es dzirdēju kā atverās istabas durvis un es izlikos kad guļu.
-"Beib,tu nemāki izlikties kad guli."viņš mani pieķēra.
-"Haahhhaaa"izlikos kad krācu. Bet nekas nesanāca,jo es sāku 'ņirgt'.
-"Nu,tu kaut ko gribēji?"jautāju.
-"Tur bija tav....."
-"Mana vecmamma kura geibēja mani ņemt sev,bet tu teici kad es varu palikt šeit. Es visu dzirdēju."
-"Ā skaidrs. Tad guli tālāk,un neliecies traucēta."viņš man piemiedza ar aci un taisījās iet ārā no istabas bet es parāvo viņu aiz rokas parādot kad es arī iešu ārā no istabas. Mēs gaajām uz viesistabu,skatīties NETFLIX,jo citu mums nebija ko darīt.
-"Ko skatamies?"es jautāju.
-"Amm....es nez. Es neko nekad nezinu,tapēc man nejautā."
-"Jā,to es esmu ievērojusi."
-"Redzi,manī tu kaut ko esi ievērojusi!"viņš iesmējās.
-"Es esmu ļoti daudz tevī ko ievērojusi,taka nav ko!"atbildēju.
-"Piemēram..?"viņš jautāja.
-"Piemēram to kad tu esi jaukākais cilvēks ko es pazīstu,tu nēsi tāds kā citi puiši un tu man patīc,protams ir vēl daudz sīkumi ko par tevi varu pateikt, bet nē! Un es?"
-"Tu esi skaista,jauka,arī kaitinoša labā nozīmē,ammm......un pārējo ar laiku ievērosi."viņš teica piemiedzit ar aci.
Ah viņš ir ideāls!!👌
Teicu savās domās,savukārt man likās kad pateicu to skaļi.
-"Es to pateicu skaļi?"
-"Ja tas ir tas ko dzirdēju tad jā. Tu arī esi ideāla!😋"un viņš piemiedza man ar aci. Savukārt es noliecu galvu no kauna.
-"Kas tev ir ar puišiem? Tev no viņiem ir kauns. Tu viņiem neuzticies. Tu vari man uzticēties un pastāstīt."
-"Bērnunamā bija man labākais draugs. Veselus 13 gaudus,"manas acis pārņēma asaras,"bet viņš...viņš gāja bojā. Neatgriežamies pie šīs tēmas."teicu apkampjot viņu un noliekot savu galvu un viņa pleca.
-"Labi,es būšu ar tevi BEIB!"teica Teilors,varēja just kā viņš pasmaida.
-"Ejam kaut kur pastaigāt?"es jautāju.
-"Labi."
*Nākamā diena mašīnā braucot uz mājām.
-"Ko jūs abi tik klusi?"izbrīnīta jautāja Emma. Es tikkai parādiju uz gulošā Teilora pusi.
-"Ā skaidrs. Tad tu brauksi ar mums uz kruīza kuģa?"jautāja Ralfs.
-"Nejau pati palikšu mājās."iesmējos.
-"Skaidrs ta varēs kopā ņemt divas istabiņas. Mūsu kur būs četras gūltas un jums abiem kur būs.....divas gūltas."kad Emma to pateica es aiz laimes nopūtos un sajutu kā Teilors saspiež manu roku paņemot to savā plaukstā.
-"Tu neguli?"klusi pieliecos klāt 'guļošam' puisim. Tad mašīna strauji pagriezā pa labi un mūsu lūpas saskārās.
-"Par šito mēs vēl parunāsim." teica Emma briesmīgi paskatoties uz manu pusi.
-"Tur nav par ko runāt,mašīna strauji pagriezās kad jautāju viņam vai viņš guļ. Tas arī viss."
-"Bet ja jūs gribat jūs varat būt pāris."teica Emma. Es redzēju kā Teilors pašķielē uz manu pusi un pasmaidīja.
-"Un Teilors smaida,jo....??"jautāja viņa mamma kas sēdēja aiz mums,lielejā ģimenes auto.
-"Emm....amm..."viņam nebija ko atbildēt.
-"Nu kāds bija iemesls kad tu pasmaidīji?"nākamās piecas minūtes bija šādi jautājumi no vecāku puses. Bet es to nevarēju izsturēt.
-"Kas jums kaiš? Cilvēki smaidīt nevar?"jautāju zinot kad viņš nesmaidīja tā pat vien.
-"Nē,nē viss ir okey."atbildēja Emma.
*Pēc 1 stundas mašīnā.
Es biju aizmigui Teiloram uz pleca. Es dzirdēju caur miegu kā kāds uztaisa selfiju,bet man bija vienalga.
Vēlāk atverot acis redzēju savu izstabu man blakus bija mans telefons ar zīmīti:
Čau,ceru kad patiks smukā bilde savā telefonā. Teilors.😋💘💕
Pag ko? Es paņēmu savu telefonu un tur bija skaista un mīļa bilde. Kur es viņam gulēju uz pleca un smaidīju,viņš savu galvu bija uzlicis uz manu. Es noskrēju lejā.
-"Čau,Emma. Iedosi man Teilora numuru,lūdzu."
-"Sveika. Tu esi gatava? Mēs rīt braucam,uz kuģi. Jā varu iedot,pieraksti."es aši paķēru telefonu un pierakstīju Emmas nosaukto numuru. Es skrēju augšā taisīties un piezvanīnu Taileram caur vidio zvanu.
-"Čaw,ko dari?"jautāju.
-"Čaw,kārtoju mantas diviem mēnešiem ,ā jā,Mana teica kad mums šodien jāpaliek pie tevis,un man būs jāguļ tavā izstabā. Tav jau nav  iebildumu,vane?"viņš jautāja.
-"Es arī daru to pašu ko tu. Nē nav iebildumi."viņa izstaba bija piemesta pilna ar drēbēm.
-"Tas labi,pēc 10 minūtēm apmēram būsim pie tevis."viņš teica un piemiedza ar aci.
-"Tad gaidīšu tevi! Attā."teicu sagaidot viņa atbildi un nosliedu klausuli. Viņš ir tik jauks. Es visu laiku domāju par viņu līdz atskanēja durvju zvans. Es uzreiz noskrēju lejā un atvēru durvis. Es nezinu kas man bija uznācis bet es biju ļoti priecīga par to kad viņš šodien paliks pie mums pa nakti.
-"Čaw. Ejam."teicu velkot puisi uz savu izstabu.
-"Amm....labi."teica Emma izbrīnta.
-"Kas tev šodien ir?"jautāja puisis kad nonācām manā izstabā.
-"Es esmu laimīga kad mēs brauksim uz kuģi un vēl par to kad mē...."es sapratu kad esmu laimīga par to kad mēs divus mēnešus būsim vienā izstabā.
-"Kas?"viņš jautāja.
-"Nē nekas. Ejam gulēt,esmu nogurusi."teicu ielienot gūltā un atstājot vietu paisim.
-"Man liekas kad ar tevi kaut kas nav labi."teica puisis pasmejoties un apguļoties blakus.
-"Jā,jo es ar foršāko cilvēku ko pazīstu būšu uz kuģa divus mēnešus!"teicu uz viņu paskatoties un samīļojot,pat netaisoties laist vaļā.
-"Es arī tevi mīlu."
-"Pag ko?"es viņam jautāju.
-"Es skaidri zinu kad tu dzirdēji. Un es skaidri zinu kad tu arī mani mīli."viņš teica vislielāko patiesību.
-"Un kā tu to zini?"jautāju uzliekot galvu un viņa krūškurvja.
-"Ja tā nebūtu tu mani nosistu kad es tevi samīlotu,noskūpstītu un tādā garā. Vai tu būsi mana labākā,labākā draudzene?"
-"Tur tev taisnība. Jā būšu."teicu iedodot viņam mazu bučiņu uz vaiga."Ar labu nakti!💕😝
*Pēc kādas pusstundas.
-"Beib,tu guli?"jautāja Teilors.
-"Nē,tev ir grūti elpt,es gavu varu paņemt nost."
-"Nē viss ir labi. Tikkai kaut kas man neļauj aizmigt."
-"Man arī tā ir. Ejam uz virtuvi es geibu 'rīt'?"jautāju.
-"Jā ejam."viņš piecēlās un padeva man roku lai varu piecelties.
-"Ko ēdam?"teicu pieejot pie ledusskapja.
-"Es nezinu....es izdomāju! Ēdam tevi!"viņš paņēma dakšiņu un nāca uz manu pusi.
-"Nejokosies ar mani,es sākšu kurināt!"piedraudēju,un viņš lēnām atkāpās un nolika dakšiņu.
-"Tātad tev nepatīk ja tevi kutina!"teicu skrienot viņam pakaļ."Ew,kšs vecāki guļ."es apstājos.
-"Ā jā,pareizi!"viņš pasmējās.
-"Es izdomāju,ēdam pārslas bez piena...gūltā(tas skanēja divdomīgi)"es teicu.
-"Mhh,davai."viņš teica no skapīja paņemot pārslas un gāja augšā uz manu izstabu. Es viņam līdzi. Tā mēs iegūlāmies gūltā un sākām ēst. Tad aizmigām.
*No rīta
-"Ceļaties,ko jūs te esat darījuši?"izdzirdēju Emmas balsi.
-"Ā mēs vakar gribējām ēst un aizgājām pēc pārslām un aizmigām."dzirdēju Teilora balsi.
-"Skaidrs. Ceļaties pēc stundas jābrauc uz ostu."teica Emma.
-"Beib,celies."
-"Buuu...."es viņu nobaidīju un viņš izkrita no gūltas."Vai piedod. Tev viss labi?"pilnībā nopietni teicu!
-"Au...jā viss labi!"viņš teica un kā zīlonis ielēca gūltā"Es pirmais uz dušu!"zīlonis izlēca ārā no gūltas un ieskrēja vannasizstabā kas artadās manā izstabā.
-"Es panemšu mantas. Es eju iekšā."teicu verot vaļā durvis,viņš bija novilcis maiku un viņam visa mugura bija sarkana no lielā kritiena.
-"Ak Dievs! Tava mugura ir sarkana,tev tiešām nesāp?"teicu pieskaroties viņa mugurai.
-"Au.. Drusku. Bet dzīvot var!"viņš teica,un es paņēmu makeup un ko pēc tam uzlikt un izgāju ārā no vannasizstbas.
-"Teilor,vari lūdzu iznākt?"jautāju puism.
-"Mhm. Nu kas?"viņš jautāja un es ieskrēju vannasizstabā.
-"Paldies kad atbrīvoji dušu,tev gan ārti gāja."teicu velkot nost maiku.
-"Durvis māki slēgt ciet?"teica puisis kurš tikki bija ienācis telpā.
-"Es taisīšu matus bet tu dari ko gribi!"viņš teica no jakas kabatas izvelkot ķemmi.
-"Izej ārā,es iekāpšu dušā,aizvēršu aizkariņus un pabļaušu kad varēi nākt iekšā."un tad viņš izgāja ārā.
*Pēc 30 min
-"Beib,tu gatava?"
-"Jā. Es ēdīšu uz kuģi."teicu Emmai kura tikko bija iznākusi ārā no savas izstabas.
-"Labi,es arī. Braucam?
-"Labi,es vēl uzvilkšu savus vansus un paņemšu telefonu. Koferis jau taxsī?"
-"Jā."Emma man atbildēja.
*Pie ostas/kuģa
-"Ak Dievs! Es viņu neatstāšu."teicu Emmai noradot uz nobijušos sunīti kurš sēdēja pie gružkastes.
-"Mums visiem būs Luxsus numuriņš kurā var suņus. Viņiem šeit ir arī suņu parks."teica Ralfs. Es lūdzoši paskatījos uz visiem pēc kārtas.
-"Ja nē es nekur nebraukšu."piedraudēju,"Emma lūdzu."man jau asaras sasrēja acīs par domu viņu pamest.
-"Nu labi,ņem."teica Emma. Un Teilors paņēma mazo,jauko kucēnu.

-"Jums abiem numuriņa atslēgas?"jautāja sieviete kur bija pie kuģa ieejas kad tajā iegājām.
-"Amm....jā,abiem."atbildēju.
-"Lūdzu ņemiet! Šeit ir asī suņu ēdiena veikaliņš."
-"Paldies."
-"Esjam?"jautāju Teiloram kurš turēja manu roku.
-"Labi. Kā tu to suņīti nosauci?"
-"Deizija KaTe. Uzvārds no mana un tava vārda pirmejiem burtiem."iesmējos,"ejam aiznest Deiziju un suņu "parku" un ejam uz kafeinīcu,es gribu ēst."es teicu.
-"Labi." tad mēs izgājām ārā no numuriņa un gājām uz vietu no kuras nāca suņu rejas. Un es ieraudzīju suņu "parku".
-" Redzkur tur!"teicu velkot ouisi uz "parka" pusi. Nolikuši Deiziju gājām uz kafeinīcu. Un mēs nonācām tur.
-"Sveiki,lūdzu jums ēdien kartes."
-"Paldies." teicu atverot viņas iedoto ēdienkarti.
-"Ko tu ņemsi? Es nevaru izdomāt."ticu Teiloram.
-"Es nezinu. Ā es ņemšu šito."teica Teilors un parādīja ar pirkstu uz izvēlēto ēdienu.
-"Jūs esat gatavi pasūtīt?"jautāja oficiante.
-"Jā mēs abi ņemsim šo,numuriņā."teica Teilors un nosauca numuriņa numuru oficiantei.
-"Ejam?"viņš man jautāja.
-"Labi."teicu un mēs piecēlāmies kājas lai dotos uz numuriņu. Ieejit nummuriņā es apsēdos gūltā un Teilors man blakus. Mēs saskatījāmies un liecāmies viens otram klāt līdz atkal mūs kāds iztraucēja.
-"Padies,par ēdienu."teica Teilors iestumjot ratiņus numuriņā. Viņš atkal apsēdās man blakus un sāka iesākto. Pēc dažām minūtēm mēs atrāvāmies un sākām ēst.
~~
Ceru kad patīk mans stāsts. Es ceru kad nevienam nav grūtības lasīt pēdējās daļas,jo viņas ir ļoti garas,un arī kļūdu dēļ. Nospied zvaigznīti apakšā. ↙↙
Šis stāst vēljoprojām ir #4 IN FANFICTION . Paldies jums visiem kas lasa šo stāstu. Es ceru kad ar stāsta rakstīšanu būšu tālu tikusi. Mans stāsts man pašai nepatīk,bet rakstu dēļ cilvēkiem kas šo lasa. Sākumā es domāju kad tas ir ļoti,ļoti tizli rakstīt tur kaut kādu stāstu,bet kad es izlasīju Karinjchiks12 stāstu Diena kas mainīja visu,es sāku domāt par stāsta rakstīšanu. Paldies Karīn'.😏😝💕😋🎉😂