Jūtos mīlēta |✔

#11.Daļa.

*Pēc pusdienām.
Man atnāca īsziņa no sveša numura:
Sveika Kate. Ja tu man atņemsi Teiloru tad nebūs labi. Ja kas,es viņu pazīstu,ir pierādījumi.:

Es pat vinu puskailu esmu redzējusi. Mauka!
-"Teilor,kas ir tas?"viņš izlasīja ziņu un teica, ka nezin kas to varētu rakstīt.
-"Kas?"viņš paskatījās manā telefonā un iebļāvās,"Es to K#ci nositīšu!"
-"Ko tu nositīsi? Tev ir piecas minūtes paskaidrot,ko tu nositīsi!"
-"Pagaišgad kad es biju te,uz kuģi es iepazinos ar Rebeku. Pēc tam mēs bijām kopā. Pirmspēdējā dienā es teicu,ka mēs nevaram būt kopā,jo es negribu divu mēnešu attiecības. Tad viņa teica, ka jebkura meitene kas man pievērsīs uzmanību uz kuģa to nožēlos!"viņš teica.
-"Kad mēs piestāsim kaut kur?"jautāju Teiloram.
-"Pēc divām dienām. Kas tev padomā?"
-"Es aiziešu pie tava krusttēva vai onkuļa,es īsti nezinu,un teikšu,lai pēc divām dienām viņu izmet no kuģa. Tās divas dienas pavadīsim numuriņā. Labi?"
-"Nu labi. Aizejam pēc Kates. Un tad teiksim , lai viņu pēc divām dienām met ārā no kuģa."
-"Labi." un mēs izgājām no istabiņas. Nonākot pie 'parka' es nekur nemanīju mūsu sunīti.
-"Kur viņa ir?"jautāju sievietei kura par viņiem rūpējās.
-"Suņus savāc vakarā. Pienāciet vēlāk."
-"Labi."teicu sekojot Teiloram. Man novibrēja telefons liecinot par īziņu. Tur bija teikts:
-"Sveika atkal. Tu vari pajautāt Teiloram lai viņš mani izlaiž no kuģa pēc divām dienām? Es ar savu puisi paliksim Romā. Paldies jau iepriekš."es parādīju to teiloram un viņš bija laimīgs. Ļoti laimīgs.
-"Beidzot viņa vāksies prom.
*Pēc visas runāšanas numuriņā.
-"Ejam pēc Deizijas?"jautāja Teilors.
-"Labi."es atbildēju un tad izgājām ārā no numuriņa.
-"Sveiki,man lūdzu šo sunīti."teicu parādot Deizijas bildi.
-"Sveiki. Lūdzu ņemiet."viņa atbildēja un iedeva man Deiziju
-"Ko mazā skaistulīte darīja?"jautāju Deizijai.
-"Viņa neatbildēs!"iesmējās Teilors."Un ko mana skaistule darīs?"viņš jautāja paskatoties uz mani.
-"To pašu ko tu!"
-"Tad mums būs labs vakars."viņš teica piemiedzot ar aci.
*Numuriņā.
-"Ko daram?"es jautāju Teiloram.
-"Guļam."viņš teica izkāpjot no manas gultas aizejot uz savu.
-"Varu pie tevis? Ja nē man būs jāguļ pašai!"teicu čīkstot kā durvis.
-"Nu nāc! Bet Deizija lai guļ tavā gultā. Man nevajag spalvainu gultu."viņš teica norādot uz suni.
-"Labi!"teicu aizejot uz istabas otru galu."Ar labu nakti,Deizij. Es gulēšu ar šito lempi.Tas bija joks."pačukstēju Teiloram,kurš no sākuma apvainojās.
-"A tu esi mana lempene. Ja jau es esmu lempis. Un tā mazā būs....am....Deizija. Viņa mani neapsaukā par lempi."viņš atkal itkā sadusmojās.
-"Lempis pieņems Lempenes atvainošanos?"
-"Un kā tu atvainosies?"viņš viltīgi smidīja.
-"Ko Lempis grib?"jautāju.
-"Hmm....nezinu!"
-"Tā būs labi?"jautāju viņu apķerot un iedodot lielu buču uz vaiga.
-"Vai,Lempis laimīgs!"teica mani arī apķerot.
-"Tagad nelaimīgs?"jautāju sākot viņu kutināt zinot ka viņam nepatīk.
-"Beidz,ja nē varēsi gulēt pati bez sava.........labākā drauga. Kaut vai ar laiku gribētos kaut ko vairāk. Ceru,ka manas jūtas ir abpusējas."viņš manos matos teica.
-"Ir,ir abpusējas."atbildēju un jutu kā viņš pasmaida.
-"Ejam gulēt?"viņš jautāja pārvelkot maiku. Ko darīju es? Lūrēju uz viņa presīti.
-"......."turpināju skatīties un viņš vēl iepozēja un teicu lai nofočēju.
-"Ai nē es labāk bildi tev aizsūtīšu. Tu gribi kur ar mani ir mans labākais draugs jeb nē? Ka nē ta nē."viņš teica paņemot savu telefonu,un man pēc brītiņa atnāca īziņa es apskatījos.