Jūtos mīlēta |✔

#21.Daļa.

*Vietā kas ir līdzīga sacensībām.
-"Džeik! Tu piedalīsies?"jautāja kāds puisis.
-"Jā! Princesīt,tas nebūs ilgi!"teica Džeiks.
-"Labi!"teicu un redzēju kā aizved līdz startam viņa moci.
-"Čau,Čau,čau! Tātad,šīs dienas sacensībās piedalīsies Džeiks Medisons un Liams Ambers! Bet varbūt abu puišu meitenes,kas viņiem ir līdzi! Jā tā būtu laba doma!"Saprotot kad viena no meitenēm esmu es,es vairs nezināju ko darīt! Bet ar moci braukt es māku.

-"Tu brauksi?"jautāja Džeiks.
-"Ja!"teicu un apķēru puisi,ja nu kas.
-"Nezinu vai tā ir laba doma!"teica kāds puisis kurš pazina Džeiku.
-"Vina būs stipra!"teica Džeis un paberzēja manu plecu. Atvadijos no puiša un gāju uz trases pusi.
-"Šodienas likme būs šāda:Zaudētājs veirs nekad neredzēs savu moci! Nu ja zaudēs Ambera(pretiniece),tad mocis būs Kates,un otrādāk!"teica 'tiesnesis'. Tagad man ir bail braukt. Mums iedeva karti pa kuru ir jābrauc. Ir jābrauc taisi līdz galam,jāpagrižas starujā griezinā un jābrauc atpakaļ. Viss ir viegli līdz griezinam. Un vēl pie tam te braukā mašīnas. Es uzkāpu uz moci un iedarbināju to. Ambera izdarīja to pašu. Prieksā piegāja meitene ar zaļu lakatiņu,viņa to pacēla lai gatavotos braukt,un to nolaoda. Es pilnā ātrumā uzspiedu 'gāzi grīdā' un aiztraucos pa trasi uz priekšu. Ambera no manis bija netāli,kadu divu metru attālumā. Tālumā redzēju vietu kur ir jāpagrižas un jābrau atpakaļ uz finišu. Man traucēja mani mati,kas plosijās no vēja. Nespēju noticēt kad ar tadu braucu!

Kad strauji pagriezos es redzēju,ka Ambra tulīt izrausies prikšā. Es to nevaru pieļaut. Es aši pagriezu ātruma kloķi un aiztraucos prom. Braucu,braucu,braucu un tad.........Finiš! Visi atskrēja pie manis,bet manas acis maklēja divas brūnas acis. Tās atradusi es pasmaidīju. Viņš sāka skriet pie manīm. Viņš pieskrēja un automātiski mani noskūpstīja. Man bija īslaicīgs šoks.
-"Am....nu...piedod!"Džeiks nosarka.
-"Nu nebija jau slikti!"teicu un paskatījos uz viņu ar '😏' skatienu.
-"Lūdzu! Ņem savu naudu ko tu godīgi saņēmi!"teica laikam tas galvenais.
-"Labi! Bet es viņu došu Džeikam!"teicu,jo man to naudu navajag.
-"Labi! Bet es tērēšu viņu kopā ar tevi!"teica Džeiks,"un sāksim šonakt!"Dzeiks.
-"Bet es gribu čučēt!"čīkstēju.
-"Es arī! Sāksim ar ko traku un atraktīvu,beiksim ar....mierīgu nakti viesnīcā!"teica Džeiks.
-"Ja pēdējais ir,tas kā es to saprotu tad es nezinu vai es pie......"teicu,jo to var saprast,ne tā kā vajag.
-"Tad tu saproti un tu piekrīti!!"teica Džeiks,un viņš paņēma savu moci un uzkapa virsū. Es darīju to pašu.
-"Bet ja teikšu kad nepiekrītu?"jautāju.
-"Tad vienkārši dalīsimies ar gūltu un segu!"teica Džeiks.
-"Tam es piekrītu!"teicu un mēs sākām braukt. Man kabatā novibrēja telefons.
Ai! Pēc tam pasktīšos!
Nodomāju.
Kad apstājāmies un nokapām no moča es apskatījos īsziņu.
-"Piedod! Bet šīs nakts plāni mums jātliek! Man vajag uz LA! Es ar taksi aizbraukšu!"teicu,"Attā!"
-"Amm.....nu labi! Bet vai viss labi?"Džeiks.
-"Jā! Es vienkārši beidzot sapratu savas dzīves jēgu!"teicu. Es piezvanīju ūberam(kkas līdzīgs taksim.) Viņš bùs apmēram pēc 10 minūtēm klāt. Es izdomāju kad arī,es palikšu dzīvot LA,Jo bez viņa man nav dzīves! Atbrauca ūbers un es iekāpu iekšā. Es nosaucu viņa mājas adresi un sākām braukt. Kad bijām tās mājas rajonā es sāku nervozēt,jo to visu arī redzēs parējie,nu ja neaiziesim uz viņa istabu.
-"Orrrait! We arre herre!"teica mašīnas vadītājs ar akcentu.
-"Lūdzu! Atlikumu paturi!"teicu iedodot naudu. Izkāpu no mašīnas un nostajos pretī mājai. Viņa istabā dega gaisma. Es piegāju pie durvīm un atvēru tās vaļā. Visi sēdēja viesistabā un skatījās neizpratnē uz mani. Viņš tur nebija. Es skrēju aukšā uz viņa istabu. Nopūtos pirm iegāju iekšā.
-"Es visu sapratu! Es mīlu tevi,tikai tevi! Kad atsūtiji man 'ar labu nakti' tad tu man izgaismoji prātu. Pēc dienas kad aizbraucu manā galvā bija dažas domas par tevi! Sākumā neņēmu vērā,bet tagad es visu,pilnībā visu sapratu! ES TEVI MĪLU!"teicu un viņš mani sāka skūpstīt. Atbildēju šim maigajam skūpstam kurš kļuva ar vien agresīvāks. Mēs sākām iet uz viņa gūltas pusi un tajā ievēlāmies.
-"Es arī tevi ļoti,ļoti mīlu! Lorena atrada citu! Bet es tevis dēļ es viņai neskrēju pakaļ!"teica Brais"Kā es negribu,lai brauc prom!"
-"Un kas kaut ko tādu pieminēja?"jautāju paceļot uzacis.
-"Pag! Tad tu paliec LA?"Brais jautāja
-"Es domāju kad jā! Palikšu seit Junikornu mājā!"teicu.
-"Pag! Emma un Ralfs nezin kad esi LA?"Brais.
-"Bija tā:Es ar puisi no kafeinīcas,jeb Džieku braucām uz sacensībām. Es vinēju nadu,es to atdevu Džeikam,jo man naudu nevajag. Viņš izdomāja tērēt to ar mani. Mēs aizbraucām uz atrakcijas parku un tad tu man atsūtīji īsziņu. Es izsaucu ūberu aizbraucu pie tevis! Bet man bija atļauts palikt itkā uz darba ballīti!"teicu.
-"Piezvani Emmai!"Brais teica.
-"Brais! Ir nakts vidus!"teicu.
-"Vienkārši zvani!"teica Brais.
-"Tu zvani! Ko es viņai teikšu?"jautāju. Brais paņēma manu telefonu un sāka zvanīt.
-"Sveiki! Atvainojos kad tik vēlu traucēju bet šeit ir Brais no LA."un tālāk viņš turpināja. Kad viņi beidza sarunu Brais pievērās man.
-"Viņi nevarēja pārdot māju kas ir šeit tapēc viņi arī dzīvos LA. Viņi pārvāksies!"Brais.
-"Jesss!"iebļāvos.
-"Ā! Teilors ir kopā ar Liu!"Brais.
-"Skaidrs!"teicu.
-"Junikorniem ir sunītis! Ai! Pareizi,tas takš bija tavs suns!"Brais pasmējās.
-"Skaidrs!''teicu.
Pēc trīs gadiem.
Mēs ar Braisi jau esam kopā trīs gadus. Šajā dienā es viņu jau saukšu par savu vīru,jo mēs precamies. Mums ir divas apburošas,nesen piedzimušas dvīnes. Eli un Okli.
Eli un Okli:

Šodien man un Braisam ir kāzas un es gatavojos tam visu savu mūšu. Naudu no tēva es atstāju brīdim,kad mums būs bērni. Un lūk viņi ir.
Es esmu jau gatava kāzām. Dzirdu kā sāk skanēt kāzu ceremonijas dziesma. Ralfs mani paņem aiz elkoņa un ved uz durvju pusi. Kad atvērās durvis es smgi ieelpoju un izelpoju. Kad nonācām pie altāja tētis manu vaigu nobučoja un gāja uz savu vietu. Altārs kaut ko pļurināja,bet es neklausījos. Kad izdzirdēju savu vārdu pievērsos visam kas notiek apkārt.
Man bija uzvilkts:

-"Vai tu,Krista Kamerona,apsoli turēt solījumu,būt kopā ar Braisu Hall,bēdās un priekos,nabadzībā un bagātībā līdz nāve jūs šķirs?"altārs jautāja.
-"Jā!"nevildicājos. To pašu viņš jautāja Braisam.

-"Jā!"Brais atbildēja.
-" Protestējiet tagad vai klusējiet mūžīgi.
-"Varat noskūpstīt līgavu!"pēc neilga klusuma brīža teica altārs un Brais mani noskūpstīja.
-"Es tevi mīlu!"iečukstēju Braisam ausī.
-"Es tevi vairāk!"Brais. Es nekad nebiju ticējusi īstai mīlestībai,bet tagad ticu un man tāda ir. Man ir manu prāt labākā ģimene kas ir iespējama. Divas burvīgas meitas un vīrs.
BEIGAS!