#20.Daļa.

120 24 9
                                    

<><><><><><><><><><><><><><>
Heyyyy!!!!🌈
Man ir pāris svarīgi jautājumi un kuriem gaidu atbildes komentāros. Tātad;
Vai kadam vispār interesē kas un kā notiek manā stāstā? Man ir sajūta kad jūs izlasat un nesaprotas īsti par ko iet runa,kad es mainu skata punktus. Vai tā ir?
Man ir jēga turpināt stāstu?
Vai gaidat nākamo stāstu?. Ā un atvainojos ja šijā daļā būs daudz kļīdas,jo nepārlaboju.🌈 Bez labām atsauksmēm nezinu vai turpināšu stāstu.
                           - Lauruks04

*Atvadas no visiem.

Es biju gatava iet uz Teilora māju lai varētu atvadīties. Mūsu mantas drīz jau vedīs uz Sandjēgo,bet mēs bruksim pēc tam.Manuprāt tās būs trīs garlaicīgākās stndas manā mūžā,jo nebūs ar ko runāt. Nu vrbūt es runāšu ar Emmu un Ralfu,bet nejau par tēmām kas man neinteresē.
  -"Nu,Kate,ejam!"teica Emma kad bijām gatavi dotdies.Es paņēmu savu čoemodānu un gāju ārpus mājas. Es negribēju atvadīties,es viņus pazinu pārāk maz un,jau jātvadās. Šī doma man nepatīk. Būs grūti no viņiem atvadīties. Es izgāju no mūsu mājas un gāju uz Teilora mājas pusi. Nonākot pie durvīm es pieklauvēju,tās automātiski atvērās. Pie durvīm bija Teilors,aiz viņa visi pārējie. Mani ielaida iekšā un bija viena nepazīstama seja.Lia!
-"Ammm......nu čaw visiem!"teicu. Visi man atbildēja. Pat Lia. Mēs visi iegājām viesistabā. Apsēdāmies dīvānā un sēdējām,neko nesakot. Pie manis pienāca Maikijs un apskāva.                     -"Man tevis pietrūks!"teica Maikijs. Viņš mani palaida vaļā un pie manis pienāca Luna un Lorena.  
-"Tev ir jābrauc?"jautāja Lorena ar asarām acīs. Redzot kā viņa raud es arī sāku raudāt. Grūti!!!!!!
-"Man nav izvēle!"atbildēju māsai.
-"Bet es braukšu uz LA(Los Angelos)apciemot!"teicu un apķēru viņu.Mana grūtākā diena. Pagidām!! Es nezinu kā būs ar atvadīšanos no Teilora,un vspār vai gribu kur braukt. Viņi mani pavadīs tikkai līdz mašīnas durvīm. Un kas būs ar Lakju,Paiperu un Devanu. Ahhh........pārāk ātri atvadīties. Un vispār kas būs ar manu mazo Deiziju? 

-"Es nevaru! Man ar jums ir grūti atrastes vienā mājā zinot kad man tulīt ir jābrauc prom!" es teicu un pieāju pie Teilora pķēru viņu. Es piegāju arī pie Braisa,es viņu apķēru cieši,jo cieši. Viņu es apķēru visvairāk no visiem. Man tas šķita dīvaini,bet vņa pieskārieni...nezinu kas man ir! Es uz viņu paskaījos un pasmaidīju.

-"Nu labi,es došos!"teicu un gāju ar asarām acīs ārā no mājas. Emm un Ralfs mani jau gaidīja mašīnā. Tālumā redzēju lielo fūri ar mantām aizbraucot uz Sandjego,CA. Es pieslēdzu austiņas pie telefona un uzliku dzuesmu no sva Spotify playlist-Solo dance. Viena no manām mīļākejām dziesmām. Mēs sākām braukt un es noskatījos kā aiz mana redzesloka pazūd Teilors,Maikijs,Luna,Lorena,Lia un Brais.Kaut kas manī bļauj kad man patīk Bris,bet otra daļ iet no viņa prom. Jā,man viņš neotīk,bet....ai nekas!

Sandjēgo.

Mūsu māja bija diezgn liela. Iejot iekšā pavērās divas kāpnes kas nes uz otro stāvu. Starp kāpnēm bija durvju stenderis kurš ved uz virtuvi. Vēl tur bija viessistaba. Uzejot uz otro stāvu giteņa galā bija paiela lezn uz kuras ir attēlots vismaz 17 gadus vecs puisis. Diezgn izsktīgs. Es zvēlējos istabu pa kreizi no gleznas gaiteņa galā. Emma teica kad gleznu vajag manā istabā,jo man vismaz nebūs vientuļi. Glezns apašā bja rakstīts Džeiks Medisons Sandjego,CA. Tātad viņš dzīvo šajā pilsētā,un ja es viņu satikšu tad pateikšu kad mājā kurā ievācos bija glezna ar viņa bildi,un vēlos atdot to viņam. Mūsu mantas jau sanesa mājā,manas mantas Ralfs uznesa uz manu istabu un pamanīja gleznu ar simpātisko puisi un teica kad redzēja viņu laikam uz iels netālu no kafeinīcas kurā strādāšu. Tas mani mziet izbrīna,un ceru kad satikšu viņu kādu reizi. Tā domājot es iemigu. 

Jūtos mīlēta |✔Where stories live. Discover now