Stāsts "Izdzīvošana mežā" ir par 16 gadīgu meiteni vārdā Emīlija, kura dzīvo meža apskautā ciematā- Konkordijā. Vienu dienu ciematā ielaužas kareivji un saņem gūstā Emīlijas māti un citus ciemata iedzīvotājus, Emīlijai izdodas aizmukt un paslēpties...
Tas bija mazs vilcēns.
-Tu laikam esi apmaldījies.- viņa pasmaidīja un paglaudīja mazuli, bet tad atskāra šausmās- tas nozīmē, ka kaut kur šeit ir arī tavi vecāki!-
Mazulis miegains pacēla galvu, tad piecēlās, izstaipījās un pienācis pie Emīlijas sāka viņai laizīt rokas. Emīlija iesmējās un nedaudz paspēlējās ar mazo, teiksim kucēnu. Viņš bija tik piemīlīgs un mīļš.
Pēc kārtējās rīta rutīnas viņa paņēma mazo rezgali un paņēmusi līdzi pistoli (katram gadījumam) sāka meklēt vilcēna vecākus. Viņa domāja, ka ja atradīs viņus tad klusām un nemanāmi palaiidīs vilcēnu pie vecākiem un pate cik vien ātri varēs, skries atpakaļ uz alu.
-Hmm, viņš laikam ir izbadējies.- Emīlija ar vilcēnu rokās aizgāja pārbaudīt visas zaķu lamatas. Uz veselām TRĪS lamatām bija uzķērušies zaķi, bet pateicoties lamatām tie jau bija miruši. Turot zaķus aiz ausīm Emīlija aiznesa tos uz alu. Noņēma ādu, ko atmeta malā- durvju taisīšanai. Tad pus zaķi izbaroja mazajam vilcēnam. Viņš bija pieēdies. Nu Emīlijai ir arī vakariņas!
Abi aizgāja līdz avotam no kura vilcēns kāri un ilgi dzēra ūdeni, tā pat kā Emīlija. Un, protams, ka Emīlijai atkal bija jāsadedzina nogulētā zāle, jāsanes pa jaunu, tā pat arī zari bija jāsanes + pa to starpu bija jāuzmanās lai neuzskāptu virsū mazajam vilcēnam.
Pārsvarā tā visa diena arī pagāja. Vilcēna vecākus Emīlija tā arī neatrada, pat nedzirdēja. Bija jau vēls vakars Emīlija jau gulēja savā zāles guļvietā, vilcēns satinies pie kājām. Bija pavēss un Emīlija uzsedza arī viņam virsū pledu. Abi bija paēduši vakariņās ceptu zaķi un bija pieēdušies.
-Un ja viņa vecāki neparādīsies? Ko es darīšu? Viņš man būs kārtīgs palīgs krietnāku dzīvnieku medīšanā un + aizsargās mani, bet nu ja viss nokārtojas un es eju dzīvot atpakaļ uz ciematu? Es nezinu ko darīt. Varbūt aiznest viņu kaut kur un atstāt?- domīgi Emīlija noskatījās uz sapnī raustošos vilcēnu.
-Bet žēl..-
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
