Pamodos naktī. Atkal tas pats vecais murgs. Nakts. Lietus. Gaudulīgas vijoles smeldzošā dziesma. Un nāve.
Es brīdi gulēju un vēros tumsā. Arā spoži mirdzēja tālas zvaigznes.
Ieslēdzu mūziku un vēlreiz mēģināju iemigt. Aizverot plakstus, galvā atkal sāka skanēt smeldzošā vijoles dziesma, neskatoties uz to, ka fonā biju ieslēgusi nedaudz rupjo, nedaudz episko, nedaudz skumjo un patieso 2000'šo roku. Mani sirdspuksti kļuva lēnāki un es atkal iemigu, guļot ieslodzīta šajās četrās sienās, kas smacēja, bet man nebija citur, kur iet.
YOU ARE READING
Ko nozīmē dzīvot?
RandomDzīve rit bez apstājas. Celies, krīti. Dzīvo šodien, Mirsti rīt.