Ko nozīmē dzīvot?

Brīvdiena

Biju iemigusi vannā. Nu jau ūdens bija kļuvis vēss. Nodrebinājos un izlīdu no vannas, satinos dvieļos un gāju uz istabu. Rīt ir brīvdiena, varēšu izgulēties.

Ieslēdzu mūziku un ielīdu gultā. Cik patīkami tomēr ir būt mājās! Mazliet episkā Bring Me The Horizon- Sleepwalking ieaijāja mani miegā (patiesībā tā nemaz nav nomierinoša šūpuļdziesma).

"Your eyes are swallowing me
Mirrors start to whisper
Shadows start to see
My skin's smothering me
Help me find a way to breathe..."

***

Lietus līst un vijole čīkst. Es eju caur mežu un rūgtās lietus lāses rit pār maniem vaigiem un sūcās matos.

Miers visapkārt. Pasaule zied. Lai arī ir nakts, es ar gara acīm redzu plaukstošos kokus un krūmus. Dzirdu soļus kaut kur netālu, lēnus un nesteidzīgus.

Tie nāk uz manu pusi un stāvu apņem itkā mirdzošs oreols, bet tas neļauj redzēt neko tam apkārt, ne arī to, kas ir šī mirdzuma nesējs.

Vijole sirdi plosoši iegaudojās, sajutu reizē skūpstu uz lūpām un dūrienu mugurā. Un stīgas plīsa...

***

"Time stood still
The way it did before
It's like I'm sleepwalking
Fell into another hole I got
It's like I'm sleepwalking"

Atkal pamodos no tā paša sapņa kulminācijas. Itkā es redzu vienu un to pašu sapni, bet katru reizi tas liekas citādāks.

Saprazdama, ka vairs neiemigšu, devos uz virtuvi uzvārīt kafiju. Atvēru logu un piešķīlu cigareti.
Nebūtu šo dīvaino notikumu un sapņu, es noteikti būtu ieslīgusi rutīnā vai depresijā. Vismaz viens labums- prāts ir nodarbināts.

Dzēru kafiju, smēķēju cigareti un vēroju pasauli. Uz vārtiņu pusi dodas pazīstams stāvs. Tas ir Boriss. Diez ko viņš šeit meklē? Ieraudzījis mani viņš sveicinājās un izrādās esot pie manis nācis.

Uzvāriju kafiju arī viņam. Strebjot karsto suslu, viņš pētija manu mazo virtuvīti. Uz brīdi viņam acīs pazibēja negantas uguntiņas, bet tad atkal norimās. Diez par ko viņš domāja?

Mūsu starpā valdīja klusums, bet tas nebija tas klusums, kas rodas, kad nav ko teikt. Šis bija patīkams klusums. Es stāvēju pie atvērtā loga, viņš atspiedies pret stenderi un tā mēs raudzījāmies viens otrā.

Es stāvēju halātā, bet man nemaz nebija neērti. Viņš ieminējās, ka mēs varētu iziet pastaigā, tāpēc es aši apģērbos. Uzmetu plecos savu vismīļāko flaneli un uzrāvu kājās melnās džinsas.

Mēs gājām caur ābeļdārzu, kas nesen vēl tikai bija pumpuros, bet tagad jau ziedēja pilnā sparā.
Runājām par visu, par mūziku, par mākslu un dzeju. Mūsu gaumes izrādās diezgan līdzīgas.

***

Kopumā aizvadīta jauka brīvdiena. Gulēju gultā un domāju par šo dienu.

Boriss ir neiecietīgs, viņam nepatīk, ja viņš nedabū to, ko vēlās. Viņš ir arī ļoti amizants, ar labu humora izjūtu. Bet man tik un tā ir ļoti dalītas jūtas pret viņu, vēlaizvien kaut kas viņā ir tāds, kas mani biedē un visas maņas kliedz, lai netuvojos viņam.