Ko nozīmē dzīvot?

Lietainā dienā

Tādas dienas kā šī, ir ideālas, lai paliktu mājās, uzvārītu tēju un satītos segā.

Ak, kā es dievinu šādas lietainas dienas! Kad līst lietus, man ļoti patīk atstāt vaļā logu, klausīties kā lietuslāses skar dažādas virsmas, sajust lietus smaržu.

Atradu un ieslēdzu kaut kādu filmu par budistiem. Izskatās diezgan interesanta.

Pēkšņi atskan klauvējiens pie durvīm. Dīvaini, es taču nevienu negaidu.

Atverot durvis, es ieraudzīju Borisu. Viņš bija izmircis lietū (ha! Tieši tāpēc es dodu priekšroku segai un filmām).

-Sveika, Katerina.
-Sveiks, Boriss. Ko tu te dari?
-Kad izgāju pastaigā, nelija tik stipri, bet tad sāka līt aizvien spēcīgāk. Nolēmu iegriesties pie tevis, protams, ja tev nekas nav pretī.
-Droši nāc iekšā. Varbūt tu vēlies tēju vai kafiju?
-Paldies, es labprāt iemalkotu ko karstu. Tēja derēs.

No viņa pilēja ūdens un es netīšām mazliet iesmējos. Viņš laikam saprata, ka smejos par viņu.

-Vai tiešām es izskatos tik smieklīgs?
-Jā, no tevis pil ūdens. Varbūt tu gribētu kādu sausu apģērba gabalu? Man liekas, ka man skapī varētu būt kaut kas, kas tev varētu derēt.
-Tas būtu ļoti patīkami.

Aizgāju uz istabu, nebija ilgi jārakājās skapī, līdz uzgāju treniņbikses un džemperi, kas viņam tiešām varētu derēt.

Kamēr Boriss pārģērbās es turpināju skatīties iesākto filmu.

***

Pienācis vakars un lietus bija pārstājis līt, tāpēc izlēmām doties nelielā pastaigā pa mežu.

Atgriezušies no pastaigas mēs iedzērām vēl pa tasei tējas. Atvadoties viņš dziļi ieskatījās manās acīs, pieliecās un maigi, bet mazliet nedroši noskūpstīja mani.

Es kādu brīdi, nespēdama atvērt acis, cerēju, ka tas bija tikai sapnis, prāta apmāns, bet skaidri zināju, ka tā nebija.

Kad beidzot saņēmos, pavēru plakstus un redzēju, ka viņa acis bija piepildījušās ar asarām. Viņš vēlreiz uzlūkoja mani un aizgāja, neteikdams ne pušplēsta vārda.

Viņš izskatījās tik sagrauts, bet arī es nejutos labāk. Es negribu mīlēt, jo es ienīstu to, ka tas izraisa atkarību no kāda un viņš tevi var viegli salauzt, bet man riebjas būt vājai.

Stāvēju pie atvērtā loga, piešķīlu cigareti un vēroju kā Boriss aiziet. Skatiens kavējās celiņa virzienā arī tad, kad viņa augums bija pagaisis no mana redzesloka..