Aiz Mafijas Bosa

4

    Es atvēru acis redzot spilgto gaismu spīdam no loga  .Strauji aizvēru tās ,mana galva kliedza sāpēs. Es atvēru no jauna tās pieceļoties. Jutos briesmīgi, bet izlīdu no gultas. Es devos uz vannasistabas pusi. Ieraudzījusi sevi spogulī es iesaucos.
-''KAS PA?,, Es izskatījos kā narkomāne. Kas gadiem lietojusi, un pašlaik tas tik bija kaut kas.. es nomazgāju seju un izstīrīju zobus. Ielīdu dušā un nomazgājos. Es jutu asaras acīs ,jo man tik stipri sāpēja galva, tā vai plīsa pušu .Uzvilku drēbes un devos uz virtuvi. Keita kā parasti jau bija gatava.
-''Es vairs nekad nedzeršu.,, Teicu paķerot ūdens pudeli no galda un padzeroties. Es atradu atvilktnē tabletes pret galvas sāpēm un uzreiz divas reizē noriju. Keita smējās.
-''Ak dievs, tas tik bija kaut kas. Tu atceries vakardienu Bella?,, Keita jautāja. Es papurināju galvu.
-''Mazus fragmentus, tiešām mazus.,,
-''Ak dievs, tu biji kā tīģeris. Mēs ar Zaku vērojām, kā tu rauj vaļā neskaitāmos šotus. Tu dejoji, smējies. Tu reāli biji kā brīvais gars. ,,
-''Kā tu visu atceries?,, Es jautāju Keitai .
-''Es nezinu laikam nedzēru nemaz tik daudz. Bet tas bija kas iespaidīgs.,,
-''Pagaidi kā es tiku mājās?,, Es jautāju beidzot to aptverot.
-''Un šeit ir labākā daļa.,, Keita ieķiķinājās.
-''KĀDA ,SAKI.,, Es saucu.
-''Atceries to Aleksandru, to badass bosu?,, Es pamāju nesaprotot kāds viņam ir sakars.
-''Tu devies ar viņu prom.,,
-''Keita, nemelo, es nekad, nemūžam ar viņu nekur nedotos.,,
-''Ak, bet tā ir taisnība, es skaidri atceros, es tev norāvu pēdējo šotu, bet tu to izlēji uz Aleksandra.,, Es pieliku rokas pie sejas.
-''Es to... to ?,, Keita smējās.
-''Tici man, viņš nebija dusmīgs. Lai gan bija smieklīgi redzēt kā tev pēkšņi bija iekšās ,viņam pateikt par ko tu domā.,, Es nosarku.
-''Lūdzu nesaki, kad es nezin ko stulbu izdarīju.,, Keita iesmējās.
-''Tu biji diez gan krāšņa, es tev sekoju ārā. Viņš tevi nesa pār plecu pārmetis un tu spirinājies kliedzot ,lai tevi laiž zemē, jo tu gribi vēl dejot.,, Es gribēju sevi piekaut morāli.
-''Un tālāk?,,
-''Es daudz nedzirdēju, bet viņš tevi nolaida zemē, jo tu nomierinājies. Tad pat es biju šokā. Tu paņēmi pieskāries viņa ausīm. Like mafijas bosam. Pat man kurai iekšas ir dziļākas par dažu labu čali nobītos. Bet viņš tikai vēroja tevi. Tu reāli uzvedies kā badass. Tu nebaidījies teikt, ka viņš ir ļaundaris un kas vēl ne. Es pat brīnos, kad esi šeit, jo citi sev būtu jau parakstījuši nāves spriedumu.,,
-''Ak dievs.,, Es klusi teicu Keitai smejoties.
-''Lai nu kā, tas vēl nebija viss.,,
-''Nesaki, kad es vēl ko izdarīju.,,
-''Ak, tieši pretēji . Viņš ko teica, bet es to nedzirdēju, jo tu ķiķināji kā maza skolniecīte, un tad viņš tevi noskūpstīja.,,
-''VIŅŠ KO?,,
-''Aha, daudz vairs nekas nenotika, jo tu tiki iesēdināta viņa melnajā dārgajā mašīnā un jūs aizbraucāt. Mūs ar Zaku aizveda viņa darbinieks. Tajā mirklī es neko daudz nedomāju, zini kā. Bet tas tik bija šovs. Es godīgi nedomāju, ka pats boss būs savā klubā, jo esmu dzirdējusi, viņš reti ir ar viesiem lejā.,,
-''KEITA, TU MANI VEDI UZ VIŅA KLUBU, PAR SPĪTI VISAM KO ESMU TEIKUSI, KAS VIŅŠ IR UN KO TU MAN ESI TEIKUSI, ES TIKPAT LABI VARĒJU BŪT MIRUSI UN GULĒTU AR ZIVĪM.,, Es saucu cenšoties nomierināties.
-''Bet tu neesi. Priecājies. Es joprojām domāju, viņš ir ļauns un kas tik vēl ne, un es tev lieku turēties pa gabalu no viņa, bet atdzīsim, tas bija mīļi tevi aizvest mājās. Jo kāda viņam būtu bijusi daļa no dzērušas meitenes?,, Es paņēmu somu un devos uz izeju nedodot Keitai atbildi.

  Beidzoties lekcijām es devos uz kafē. Es atvēru durvis un devos uz priekšu neskatoties ne uz vienu.
-''Bella, mīļā vai jūties labi?,, Marija vaicāja, man nometot somu uz zemes un apsienot priekšautu.
-''Am... jā, tikai galva dun.,, Teicu cenšoties neskatīties uz Mariju.
-''Laikam pasvinēji ko, bērns?,, Es pagriezos pret Mariju.
-''Ko, kā jūs ?,, Marija pasmējās.
-''Tavs draugs Zaks un Keita. Viņi ir diez gan runātīgi, kad viņiem iedod cepumu par velti.,, Es nolaidu galvu pret leti. Es jutu vaigus sarkstam.
-''Mazi rukši.,, Teicu lādējot abus.
-''Es uzstaisīšu tev tēju ko saki?,, Es pamāju pieceļot galvu, līdz ar zvaniņa skaņu.
-''Labrīt.,, Teicu nožāvājoties un atverot acis.
-''Sveika.,, Es momentā pacēlu galvu. Tas.. tas...
-''K-Kā varu j-jums palīdzēt?,, Es jautāju uztraukusies. Aleksandrs bija ar saviem darbiniekiem vai nu kas viņi bija, ieradušies. Starp mani un Aleksandru bija neliela lete, bet domāju tas viņu neapturētu mani nogalināt.
-''Ma-Marija. Klients.,, Teicu cenšoties lēnām atkāpties un tad man bija vienalga ko visi saka es skrēju uz darbinieku telpām. Es klausījos kā Marija vaicā.
-''Sveiki kungi, kā varam palīdzēt?,,
-''Es vēlos kafiju, Bellas.,, Es noriju siekalas. Es sēdēju klusi uz zemes aiz kafijas automāta.
-''Bella, mīļā, kāds grib tabu jauno kafiju.,,
-''Marija, saki ,kad esmu mirusi, jebko.,, Es teicu Marijai pasmaidot.
-''Kungi, viņa tūlītiņ būs.,,
-''MARIJA. TU.. TU ZINI KAS VI-VIŅŠ IR.,, Es saucu pieliekot strauji roku pie mutes.
-''Bella, tā nav smuki izturēties pret klientiem. Cel savu pēcpusi augšā un ej uztaisi kafiju jaukajam cilvēkam, par ko es tev maksāju.,, Es piecēlos, murminot sev zem deguna. Jauks, viņš esot jauks. Ak dievs, viņš mani noskūpstīja. Ak dievs, un kā lai es viņam skatos acīs? Es pakasīju pakausi, manai stulbajai cepurei nokrītot. Es noliecos un pacēlu to. Stulbie mati, nekad nestāv gumijā. Es tos centos savākt, padodoties un uzvelkot cepuri pa visu, laikam man šodien neveiksies.
-''Jā?,, Es jautāju neceļot galvu .
-''Zini, ka ir nepieklājīgi skatīties uz zemi, kad runā ar cilvēku?,, Aleksandrs vaicāja.
-''Ir nepieklājīgi izmantot, to kad meitene ir dzērusi.,, Klusi nomurmināju paceļot galvu.
-''Ko?,,
-''N-Neko. Parastais?,, Aleksandrs pamāja ar manāmu smīnu uz sejas. Es pagriezos pret automātu. Un sāku taisīt kafiju.
-''Jauks viņš esot, man redz jābūt pieklājīgai. Ja man būtu daudz naudas es ar uzvestos kā kretīns. Redz es neesmu jauka, es esmu frīkin perfekta. Mamma teica vajag darbu man, kļūšu pieaugusi. Es atradu to, tagad iespējams miršu par to. Jauks, jauks, kur? Es neredzu nevienu jauku pleķīti uz viņa, bullis pat ir jaukāks par.. par šo iedomīgo... egoistisko.. Ah.,, Es nometu kafiju uz zemes dusmās ,aiz nevērības. Es paķēru strauji jaunu papīra krūzi un uzliku gatavoties kafiju. Es sagriezu no jauna visu un šoreiz centos nenomest to aiz stulbības.
-''Jauks, kur ? Keita ar.. mīļš viņš esot, abi ar Zaku, kad es viņus atradīšu viņi lūgsies lai viņu acis neizskrāpēju. Viņi man piedošanu lūgs par to, ka nespēj turēt muti ciet un Marija. Esi jauka, brhaaa, es parādīšu jauka. Es parādīšu, kad mazā, naivā, Bella, nav tik naiva kā visi domā.,,
-''Lūdzu.,, Teicu noliekot kafiju uz letes .Aleksandrs pastiepa roku, un pieskārās manai rokai es strauji to atrāvu, glāzei gandrīz nokrītot.
-''Vai tas būtu viss? ,,
-''Nopietni jauks, es jauku rādīšu. Es protu arī būt ļauna.,,
-''Jā, lūdzu arī karameļu lattē.,,
-''..Ko?,, Jautāju salecoties. Aleksandrs vēroja mani .
-''Viņš vēl lattē grib, varbūt visu pilsētu uzreiz? Vakar tas viņam nemaz nelikās problemātiski.,,
-''Bella, tu atkal murmini? Meitiņ, tu diez gan skaļi dusmojies.,,
-''K..kas?,, Es jautāju šokā.
-''Es tevi dzirdēt varu pat darbinieku istabā.,,
-''A.. es... k.. ak dievs.,, Es noliecu galvu aiz kauna.
-''Meitiņ, tevi ir klienti.,,
-''Aha. Saki, kad esmu mirusi, it īpaši no kauna.,, Es atkal murmināju.
-''Ah... tu nekad neproti klusēt Bella, vai ne ?,, Es jautāju sev pasitot pa pieri. Es strauji uztaisīju karameļu lattē un to noliku Aleksandram priekšā.
-''L-lūdzu.,, Teicu klusi neskatoties uz viņu. Es biju nosarkusi no kauna.
-''Tik skaistām acīm nav jāslēpjas zem cepures.,, Aleksandrs teica pieskaroties manai cepurei un to novelkot.
-''Tik skaistām acīm vajadzētu iemācīties klusēt.,, Teicu paceļot galvu. Aleksandrs smīnēja.
-''Paldies par kafiju.,, Viņš nolika banknoti uz galda. Es to pacēlu .
-''Ev, tas ir par.,,
-''Paturi.,, Aleksandrs atbildēja izejot. Pašlaik es morāli sevi iekaustīt gribēju, nē es viņus gribēju iekaustīt. Zvaniņam noskanot, abiem ienākot.
-''JŪS DIVI.,,