Aiz Mafijas Bosa

5

    Es biju nikna uz abiem, viņi pārdeva mani par vienu cepumu.
-''Jūs abi, rukši. Viens cepums, nopietni?,, Es centos uztaisīt niknu skatienu. Keita un Zaks abi apstājās pusceļā pie manis, un viens pret otru pacēla pirkstu.
-''Viņš vainīgs.,,
-''Viņa vainīga.,, Es ieelpoju dziļi.
-''Man ir vienalga kurš vainīgs, par vienu frīkin cepumu. Vienu, vai es jums tik maz esmu vērta, paldies jums mani draugi.,, Es teicu pagriežoties un turpinot darbu.
-''Bella, to izdarīja Keita. Es zvēru, tu taču tici savam. Zakij puikam?,, Es centos būt nopietna un nesmieties. Es sakrustoju rokas.
-''Esmu vīlusies jūsos abos.,, Teicu cenšoties noturēt smaidu. Man patika viņus pamocīt pirms es viņiem piedodu.
-''Lūdzu piedod mums, Keita ir stulba, bet piedod mums mēs nedomājām.,, Zaks teica.
-''Jā, jūs nedomājāt.,, Es teicu cik vien nopietni spēju pirms sāku smieties, divi rukši.
-''Piedod Bella.,, Keita teica nosvērti. Es pagriezos.
-''Jūs mani sāpināt, tā draugi nedara.,, Es teicu cenšoties nobirdināt asaru, tā nokrita.
-''LŪDZU, BELLA, NERAUDI, LŪDZU, MUMS IR ŽĒL.,, Zaks ar Keitu reizē sauca, tur pat vai krītot uz ceļiem. Es nobirdināju asaru.
-''Mēs darīsim jebko, jebko tikai saki.,, Keita teica.
-''Apsolat?,,
-''Apsolam.,, Zaks teica iesitot Keitai pa sānu.
-''Tad es varēšu nemazgāt traukus mēnesi un jūs man nopirksiet trīs saldējuma tūtis, un nākamā īre ir uz jums abiem, mana daļa.,, Teicu nobirdinot asaru.
-''Apsolam, apsolam, Bella, neraudi.,, Es nespēju izturēt, es iesmējos.
-''Velns, katru reizi nostrādā.,, Keita teica izbolot acis un pasmaidot.
-''Mūsu mazā, Bella ir ideāla aktrise. Es tev saku Keti kat.,, Zaks teica nopūšoties no atvieglojuma.
-''Cik labi, ka apsolījāt.,, Es teicu noslaukot asaras un pasmejoties.
-''Un es teicu, ka Bella ir naiva un pārāk jauna, skrach that, viņa ir ļaunāka par mums trijiem kopumā.,, Es iztaisīju kucēnu actiņas.
-''Esmu mazā Belliņa, jūs man taču nedarīsiet pāri?,,
-''Tu esi ļauna. Labi ja visa melodrāma ir garām, tad ko saki par maiņas beigām.,, Es pagriezos pret Mariju.
-''Marij, tu tos divus vari izlidināt, ja vēlies.,,
-''Ak, meitiņ, viņi paši aizskries prom, kad es tikšu pie viņiem.,, Es pasmējos. Es ieslēdzu televizoru, kas bija virs letes. Tajā gāja mūzika.
-''Oh 5 sos.,, Keita teica Zakam iespiedzoties.
-''SHE LOOKS SO PERFECT.,, Es viņam metu ar dvieli. Daži kas sēdēja pie saviem galdiņiem, pasmējās.
-''That im so downnnnnn.,, Zaks dziedāja līdzi izbolot acis man.
-''Es tev varētu iesist.,, Teicu Keitai pasmejoties. Es taisīju klientam kafiju, kamēr viņi uz Zaku šķībi skatījās.
-''Nepievērsiet viņam uzmanību, viņa mamma nometa viņu zemē, kad viņš bija mazs, tāpēc viņš ir tāds.. dīvains.,,
Teicu Keitai smejoties un klientam pamājot saprotoši. Zaks to padzirdējis beidza gaudot.
-''Zini, klau lai slavenais Aleksandrs Franko tevi savāc un aizved uz savu alu, kā betmens.,,
-''Paldies tev.,, Teicu, kad daži apklusa izdzirdot Aleksandra vārdu.
-''Gludi, tiešām gludi, Zak.,, Keita teica pasitot Zakam pa pakausi.
-''Ļaudis, neklausieties tajā idiotā, viņš nesaprot ko runā.,, Keita teica skaļi. Es pagriezos pret Mariju.
-''Ir laiks.,, Teicu Marijai pasmaidot.
-''LABI, JŪS DIVI SĪKIE, PAZŪDAT PROM, PIRMS KĀDS JUMS NAV IEMETIS AR KAFIJU PA SEJU.,, Marija sauca, Zakam un Keitai strauji savācot mantas un skrienot prom. Es pasmējos sasitot plaukstas ar Mariju.
-''Man liekas viņi būs gana nobijušies lai nedēļu te nerādītos.,, Teicu.
-''Ak mīļā, tās zebiekstes pat dienu neizvilks.,, Es pasmējos.
-''Tiesa.,,
-''Bet, meitiņ, viņiem ir taisnība, tu ilgi ar nepaliec šodien, ir īsais vakars.,, Es pamāju. Es klausījos mūziku piekārtojot, uzpildot klientiem kafiju un patīrot galdiņus. Bija pienācis astoņi un es savācu savas mantas atvadoties no Marijas. Es ieliku ausīs austiņas un uzgriezu mūziku izejot no kafē.
Ejot mājās es lūkojos uz gaismiņām un zvaigznēm, kas jau sāka veidoties, krēslai esot. Bija skaists vakars, lielisks. Un es gribēju lai tā ir mūžīgi ,nolaidu galvu redzot melnu mašīnu novietotu pie ietves. Es gāju uz priekšu un no tās izskāpa.... vai viņš ir pa nopietno? Aleksandrs izskāpa no mašīnas un nāca uz manu pusi.
-''K-Kautko pazaudējāt?,, Es jautāju, kad Aleksandrs apstājās manā priekšā.
-''Es gribu randiņu.,, Es ieklepojos no dzirdētā.
-''J-jūs ko?,,
-''Randiņš.,,
-''Mana atbilde ir nē.,,
-''Tas nebija jautājums.,, Aleksandrs teica.
-''Tad es saku nē.,,
-''Tas nav apspriežams, rīt piecos būšu tev pakaļ.,, Aleksandrs pagriezās un gāja prom.
-''BET ES NEPIEKRITU.,, Aleksandrs ignorējis to iekāpa mašīnā un aizbrauca atstājot mani vienu. Es momentā pieskāros savām lūpām. Es un viņš? Tas nemūžam nenotiks. Es ne, netaisos.

   Ieejot dzīvoklī, visur bija tumsa. Tātad Keita ir ar Zaku, vai ar citiem draugiem kur. Es nometu somu uz zemes un devos pa dzīvokli velkam nost drēbes. Es biju tik ļoti nogurusi un paldies dievam man skolas nav. Vismaz rīt Gāju uz savu istabu nometot drēbes uz zemes ejot nomazgātues ,sākot es ieliekot matos vaniļas kondicionieri. Tas bija tik labs, ka es burtiski gribēju apēst savus matus. Kāds pieklauvēja pie dzīvokļa durvīm, man ejot laukā no dušas. Es ietinos halātā biju atļāvusi matiem krist brīvi man uz muguras. Es devos vērt durvis vaļā, bet tās priekšā bija trīs vīri cepurēs, maskās. Es strauji centos aizvērt durvis. Bet nekas nesanāca man iekliedzoties. Es skrēju prom, bet kāds parāva mani un es nokritu uz zemes. Es centos rāpot uz priekšu, centos ko sataustīt. Jebko.
-''Savāc viņu.,, Zema balss sauca man iekliedzoties. Es piecēlos. Mani kāds ap vidukli parāva. Es biju paķērusi ko rokās un triecu pret vīrieti aiz manis. Es nometu plīsušo vāzi uz zemes, kad divas rokas mani atlaida es skrēju uz nažu pusi. Es tos strauji savācu trim vīriem skrienot uz manu pusi. Es tos metu, diviem trāpot. Vienam plecā, otram kājā. Viņu nokrita uz zemes, drīz vien jau ceļoties. Es centos atrast ko, lai mestu, jo bija palicis viens nazis. Es redzēju izdevību skriet. Es skrēju uz durvju pusi, vien atkal tiekot parautai. Es iekliedzos krītot uz zemes. Nazis no manas rokas nokrita man blakus un kāds man uzgūlās virsū. Es kliedzu cenšoties sist. Tad es pamanīju vienu ar ieroci rokās. Viņš to tēmēja pret grieztiem un izšāva. Es iekliedzos asarās. Vīrietis kas man bija virsū piecēla mani. Manas ausis dunēja nesaprotot ko man saka. Kāds sasēja manas rokas un veda uz izeju. Es centos pretoties. Es lēkāju un situ, nepanākot neko. Man uzlika ko baltu uz mutes, es to ķīmisko smaku ieelpoju ,lai gan zināju es nevaru. Es aizvēru acis aizmirstot par to, kas notiek man apkārt.