Aiz Mafijas Bosa

6

Aleksandra .sk.p.

   Es biju tikko atgriezies mājās, maniem darbiniekiem skrienot uz manu pusi.
-''Boss, ir sūdi.,, Es pagriezos pret Dominiku.
-''Kādi?,, Es nometu žaketi uz dīvāna.
-''Meitene, boss.,, Strauji piecēlos un piegāju pie Dominika.
-''KAS IR AR MEITENI?,,
-''Boss, mēs nepaspējām.,,
-''KAS IR AR BELLU?,,
-''Boss, mēs centāmies viņus apturēt, viņi bija pieci, sašāva visus mūsējos un aizlaidās ar meiteni.,,
-''KO? VELNS, JUMS IR VIENS UZDEVUMS, VIENS NOLĀDĒTS UZDEVUMS, AIZSARGĀT VIŅU.,, Es biju dusmīgs.
-''ES GRIBU ATRAST VIŅUS VISUS, DZIRDAT MAN IR VIENALGA CIK NO JUMS SAŠAUJ, ATRODIET VISUS KAS NOLAUPĪJA IZABELLU. TAGAD.,, Es saucu paķerot telefonu un ejot uz savu kabinetu. Tam nebija jānotiek. Es zvanīju visiem saviem pazīstamajiem. Kādam ir jāpadzird kas. Noteikti. Tā pat vienkāršu meiteni nenolaupa. Velns. Velns.
-''Boss, mēs ko atklājām.,, Es pagriezos pret Dominiku.
-''Viņa tika novērota.,,
-''UN KĀ JŪS TO NEREDZĒJĀT, JA PAŠI NOVĒROJĀT. VELNS, LAI NOLĀDĒTI VIŅI IR, KAD ES VIŅIEM TIKŠU KLĀT, VIŅI LŪGSIES LAI ES VIŅUS NOGALINU.,, Es kliedzu uz Dominiku. Es sasitu telefonu pret galdu. Viņi atrada manu vājo punktu.
-''Velns, viņi savāca viņu dēļ manis. ATRODI VISUS KAS GRIB MANI IEBIEDĒT, TAGAD.,, Es kliedzu uz Dominiku, kas nelicies zinis, pamāja un devās prom. Es paķēru stulbo vāzi un metu pret sienu. Velns, velns, velns. Es nogrūdu visu uz zemes jūtot manās asinīs ieplūstam dusmām. Es paķēru atslēgas un devos uz izeju ignorējot manu puišu saucienus.
-''AIZVERĀS, JŪS LABĀK ATRODAD KO PIRMS ES ATGRIEŽOS, JO NE TIKAI VIŅI CIETĪS.,, Es kliedzu aizcērtot durvis aiz sevis. Es devos uz mašīnu, kad izdzirdēju manu otru telefonu iezvanamies. Es to izvilku no kabatas.
-''KAS?,,
-''ALEKSANDR PALĪDZI, VIŅI MANI.,,
-''BELLA?,, Bella iekliedzās un balss pazuda . Es devos atpakaļ uz māju. Es mēmi pamāju, lai izseko zvanu .
-''BELLA.,,Es saucu vien dzirdot vīriešu balsi.
-''Kā ir justies vārgam, kad tavu Bellu atņem ko, Franko ? Tāds skaistums, nav brīnums, ka iekriti. Sievietes vienmēr ir bijušas manipulētājas.
-''TU SŪDU BRĀLI, ES TEVI ATRADĪŠU UN NOVĀKŠU, VAI T-,,
-''Ai, ai, ai. Kas tā runā. Tu laikam aizmirsti kas ir pie manis, tik viegli viņu bija dabūt rokās. Zini, tavi vīri viņu sūdīgi sargā.,,
-''ES TAVU RĪKLI IZRAUŠU, UN TO SAGR-,,
-''Franko, pievaldi savus asinskāros zobus. Tu atņēmi man ko, un es tev ko, tas būtu tikai godīgi. Protams žēl tādu skaistumu novākt uzreiz. Varbūt es paspēlēšos ar viņu no sākuma pirms ielaidīšu lodi pierē, ko saki? Atdzīsti tam jau viņa ir ko? Izjāt un izmest. Sievietes tam ir domātas, maukas, tādas lūk viņas ir.,,
-''Tu pieskaries viņai, kaut viens matiņš nokritīs no viņas galvas, es tevi atradīšu un novākšu, izraušu tavus pautus un tos izbarošu saviem suņiem. Es likšu novākt visu tavu ģimeni, visus tavus sūda brāļus. DZIRDI MANI, TU KUCES GABAL?,,
-''Franko, valodu. Atceries, ka katrs tavs vārds pietuvina tavas Bellas beigu mirkli. Tev nebija grūti novākt manu brāli no ceļa, kāpēc ,lai man ar tavu Belliņu būtu grūti, ko?,,
-''Tā ir atriebība? Ja tā, es piesaku tev sevi, laid meiteni vaļā un tu vari darīt ar mani ko gribi.,,
-''Ak nē, redzi, Franko, tas būtu pārāk viegli. Pa īstam tu ciestu ja zinātu, ka kāda kuru tu mīli ir mirusi vai ne?,,
-''Ko tu tad gribi no manis?,,
-''Tev laikam lēni pielec, priekš augstasinīga mafijas bosa, tev lēni pielec, Franko.,, Mani puiši man deva ziņu, ka dabūjuši viņu.
-''Ak tā, ko saki, ja es tev dodu sevi, un tu viņu laid vaļā?,, Es teicu iekāpjot klusi mašīnā un izbraucot ar saviem vīriem.
-''Nu, beidzot atradi kur mēs esam?,, Es sastingu, kad to man teica .
-''Es ieteiktu pasteigties, ja nu tu gadījumā..... neuzspēj.,, Es beidzu zvanu iespiežot pedāli grīdā.

Bellas sk.p.

     Es raudāju, mani bija piesējuši pie krēsla,  nespējot pakustēties. Ap rokām bija cieši apsieta bieza virve. Katru reizi raustot to, man tā ieberzās rokās. Es ievaidējos sāpēs, bet nepadevos. Man bija auksti, es biju vienā halātā. Vīrietis runāja pa telefonu ar Aleksandru. Es nezinu kāds bija viņam sakars, bet gribēju lai viņš dabū mani prom. Man pašlaik bija vienalga, lai kas viņš būtu. Vīrietis pienāca pie manis un pieskārās manam vaigam. Es iespļāvu viņam sejā.
-''Novāc rokas nost no manis.,,
-''Spītīga maita gadījusies, redzēsim vai tevi varēs pielauzt, ko saki?,, Es iekliedzos viņam iesitot man pa žokli. Es ievaidējos sāpēs, asaras lija pāri vaigiem. Man bija ļoti auksti, visticamākais mēs bijām kaut kur ārā, teltī vai kur. Man sala kājas. Es kodu zobus kopā cenšoties saglabāt siltumu. Raudāju kamēr vairs nespēju izdabūt asaras. Tās bija tik daudz, līdz izsīka. Mani vēroja divi vīri kamēr viens ierunājās.
-''Žēl, ka viņa jānovāc, būtu smuka lietiņa man zem segas.,, Es iekliedzos. Es nevēlējos zaudēt, es nevēlējos padoties. Man bija jāgaida, Aleksandrs būs man pakaļ. Es ceru, es tiešām ceru.

Es pamodos dzirdot šāvienus un citus trokšņus. Es kliedzu cenšoties pievērst sev uzmanību. Es biju viena, tumšā telpā. Es knapi jutu savas kājas no aukstuma. Es centos dīdīties, drīz vien krēslam nokrītot uz zemes un man ievaidoties. Man tik ļoti sala. Es klabināju zobus cenšoties kustināt virves, kliedzieni un šāvieni bija apklusuši, tie bija tikko beigušies netālu pie telts, vai kas šis arī būtu.
-''PALĪGĀ.,, Es saucu asarās. Man bija tik auksti un kakls sāpēja. Drīz vien atspērās durvis vaļā un es redzēju kādu stāvam durvīs.
-''Bella.,, Es atpazinu balsi.
-''Aleksandr, palīdzi.,, Es saucu asarās. Viņš pieskrēja pie manis. Strauji salauzis krēslu un atsējis mani. Es trīcēju no aukstuma.
-''Celies, princesīt., Aleksandrs teica pieceļot mani rokās.
-''Man ir auksti.,, Klabinot zobiem sacīju.
-''Es zinu princesītn turies.,, Aleksandrs man pa virsu uzvilka savu žaketi un nesa uz rokām prom. Es daudz nespēju saskatīt.
-''Viņi man sita. Viens man iesita, kad... kad iespļāvu viņam.,, Aleksandrs pasmīnēja.
-''Tu gan esi stipra ko, pat bez stiprāka alkohola.,, Es pasmaidīju nosarkstot.
-''Boss, visi novākti izņemot vienu.,, Aleksandrs pamāja.
-''Princesīt, es tevi aiznesīšu uz mašīnu un būšu atpakaļ.,,
-''NĒ, neatstāj mani vienu, lūdzu.,, Es saucu asarās.
-''Princesīt, tev bija taisnība par mani, es esmu ļauns. Tev ir jābūt prom no manis.,,
-''Man tagad ir vienalga, neatstāj mani.,, Es raudāju apķerot viņu ap kaklu.
-''Princesīt, ko es darīšu, tas būs kas slikts, tu to negribēsi redzēt.,,
-''Man ir vienalga.,,
-''Princes-,,
-''Es negribu iet no tevis prom, nē.,, Es saucu caur asarām.
-''Kā saki, es likšu saviem.,,
-''Nē. Es gribu viņu redzēt.,, Teicu paceļot acis pret Aleksandru.
-''Man ir vienalga kā viss izskatās, es gribu viņu redzēt.,,