kafijas Veikals

1

Es izskrēju no vannasistabas un bēgu prom. Es zināju, ka Stefans atkal lamāsies, jo viņš pie durvīm jau gaidīja kādas 15 minūtes. Ralfijam gan paveicās, jo viņš pamostas agrāk un pirmais tiek vannasistabā.
St:,,nākamreiz es tevi nelaidīšu dzīvoklī!"
Es pasmējos un gāju saģērbties. Tad paķēru somu un devos uz skolu nemaz nepagaidot Stefanu un Ralfu. Reizēm man patika iet uz skolu vienai, un mazliet atpūsties. Dzīvoklī reizēm es jutos kā piektais ritenis, jo viňi taču ir pāris. Un es vienīgā meitene. Lai gan mums ir daudz par ko runāt, es vislabāk saprotos ar Reičelu-manu labāko draudzeni.

Pēc lekciju beigām es uzreiz skrēju uz kafejnīcu. Nomainīju Sjūzenu un biju gatava strādāt.
Sj:,,starp citu Endrū kungs atnesa vēstuli. Tā stāv darbinieku telpā uz galda."
Es:,,paldies, ka pabrīdināji. Es vēlāk apskatīšos."
Es pamaju un Sjūzena aizgaja. Es apkalpoju paris klieentus.
Es:,,Samanta, nac apkalpo parējos. Es tulīt atnākšu."
Es uzsaucu un aizgāju uz darbinieku telpu pēc vēstules. Es jau biju zinājusi, ka kautkas tāds notiks, jo pēdējos mēnešos negāja tik labi. Aizejot atpakaļ es atspiedos pret kafijas automātu un dziļi nopūtos. Tieši tajā brīdī pie letes pienāca kāds vīrietis. Viņam mugura bija tumši zils uzvalks.
Vi:,,sveiki. Vai varētu pasūtīt lazdu riekstu kafiju un parasto latte lielajā krūzē."
Es nometu vēstuli uz letes.
Es:,,protams. Ņemsiet līdzi, vai dzersiet šeit?"
Vi:,,līdzi."
Es:,,labi!"
Es izspiedu smaidu, jo pret klientiem ir jāizturas pieklajīgi. Aiz stresa es gandrīz salauzu kafijas automātu.
Kad uztaisīju kafiju un latte, es pasniedzu tos uz letes.
Es:,,tas būs septiņi dolāri."
Es atkal centos savaldīties.
Vī:,,kas noticis, ja drīkst vaicāt?"
Viņš sniedzot divdesmit dolārus jautāja.
Es; ,,man....nekas tas neattiecas uz klientiem."
Vi:,,varbūt es varu kā palīdzēt..."
Es pasniedzu vīrietim vēstuli no parādu piedzinēja un jau grasījos izdot atlikušos trīspadsmit dolārus, bet viņš pat nesācis lasīt vēstuli atgrūda naudu.
Vi:,,tas jums."

Kad vīrietis izlasīja vēstuli, viņš to pastūma uz letes.
Vi:,,pārdod to man!"
Es:,,kā lūdzu?"
Vi:,,pārdod kafejnīcu man. Pēctam tu to atpirksi. Lai tev nebūtu jāatmaksā visa šī summa uzreiz. Tu man to atdosi, kad varēsi."
Es:,,es to nevaru!"
Es šokēti iesaucos.
Vi:,,kāpēc?"
Šis teikums skanēja izaicinoši. Vīrieša sejā bija redzama pārliecība.
Es:,,es....e..e..es jūs nepazīstu, un neuzticos jums..."
Es apjuku. Tajā brīdī mani mazliet izglāba nākamais klients. Arī viņš bija svešs. Apģērbs bija viņam classy stila.
Es:,,labdien! Ka varu pakalpot?" Es atkal pasmaidīju.
Vi:,,vidējo macchiato."
Vīrietis pasmaidīja skatoties man tieši acīs. Tad viņš ieraudzīja vīrieti zilaja uzvalka un palika nikns.
Es aizgaju taisīt viņa macchiato, bet dzirdēju viņu sarunu.
Vi2:,,Šmit...."
Vi1:,,Vaitaker...Nezināju, ka tu arī dzer Elizabetas kafiju."
Vi2:,, no šodienas sākšu.

Viņi abi runāja draudīgi. Es atkal pagriezos pret leti.

Es:,,lūdzu jūsu vidējais macchiato Vaitakera kungs. Un Šmita kungs?"
Es nepārliecinoši vaicāju.
Šm:"jā jaunkundz?"
Es:,,mani sauc beta. Un tagad jūs varētu savu drāmu turpināt ārā, savādāk aizbiedēsiet apmeklētājus."

Es noriju siekalas un pieliku roku pie mutes. Es biju pārāk skarba.

Es:,,a..atvainojiet. tas bija pārāk rupji."

Šm:mēs vēl nepabeidzām sarunu Eliz....tas ir Betas jaunkundz."
Viņš uzlika rokas uz letes.
Es:,,Šmita kungs, es nepārdošu jums savu kafejnīcu. Nemaz neceriet!"
Viņš parāva savas žaketes piedurknes mazliet uz augšu un tur manam skatienam pavērās zelta ,,rolex" pulkstenis. Šmits uz to paskatījās tad paskatījās man acīs. Pēctam viņš izaicinoši nopētīja katru mana ķermeņa centimetru un blenzdams uz manām krūtīm smaidīja. Vaitakers bija apsēdies pie viena no galdiņiem un kautko rakstīja savā makbukā.
Es paliku nikna.
Es:,,paklausieties, es neēsmu nekāda meiča, kas dēļ naudas skrien kautkādu veču gultā. Man pilnīgi piedrāzt par jūsu rolex. Un nemaz neceriet."
Es jau pacēlu balsi nosarkdama. Visi klienti skatījās mūsu virzienā. Nemaz nerunājot par to Vaitakeru, kurš bez apstajas blenza uz mani.
Šm:,,tu to vēl nožēlosi Elizabeta Kastelano..."
Vīrietis nočukstēja un paņēmis savas kafijas aizgāja prom. Es dziļi nopūtos un aiznesu vēstuli uz savu somiņu. Mans garastāviklis bija sačakarēts un es biju gatava nomirt turpat aiz kauna. Es sāku slaucīt tukšos galdiņus, jo nebija jauni apmeklētāji. Vaitakers vēroja teju katru manu kustību. Bet tad viņu iztraucēja skaļi apmeklētāji. Nu labi, nekādi apmeklētāji jau tie nebija. Tikai Reičela un Ralfs.
Es:,,Ralfiiiiiiiijj!"
Es apskāvu savu dzīvokļa biedru. Un tad samīļoju Reičelu.
Es:,,es pēc tevis ilgojos draudzenīt!"
Re:,,es arī giirrrl!"
Es:,,dzeriet kautko?"
Ra:,,mhm.....mmmm....ammm...karameļu frapučīno!"
Es:,,tas gan bija ātri."
Es pasmējos un skatījos uz Reičelu.
Re:,,nu labi, dod man flat white."
Es:,,okic"
Es pasmaidīju un uztaisīju dzērienus. Uzreiz pēctam Vaitakers strauji aizgāja pa kafejnīcas durvīm, tās aizciršot.
Re:,,ir nu gan dīvainis"
Reičela paraustīja uzacis.

Vakarā es iztīrīju kafejnīcu, aizslēdzu durvis un devos uz dzīvokli. Jāatzīst, ka naksnīgās tumšās un šaurās ieliņas man nenāca pie sirds.
Atverod dzīvokļa durvis man nācās redzēt nevisai labu skatu. Ralfijs ar Stefanu bija kaili.
Es uzreiz aizgriezos.
Es:,,oh my gosh! Puikas, varējāt pabrīdināt, ka jums ir romantiskais vakars.."
Es sagaidīju, kamēr viņi saģērbjas un tad ienācu dzīvoklī nometot somu uz galda.
St:,,atvaino Monstriņ. Tev nevajadzēja to redzēt."
Es:,,nevajadzēja gan"
Es pakratīju galvu.
Es biju pārgurusi tā pēc aizgāju gulēt. Nākamajā rītā braucu uz universitāti ar Stefanu un Ralfiju. Pēc skolas atkal kafejnīca un atkal atnāca vaitakers.
Es:,,labien, kā varu pakalpot?"
Es pasmaidīju.
Va:"vidējo macchiato!"
Viņš skatījās man tieši acīs.
Es viņam pasniedzu kafiju un pateicu cik jāmaksā, bet viņš turpināja lūkotiez manās acīs.
Es:,,atvainojiet, kungs?"
Va:,,dammn, vai tev kāds ir teicis, ka tev ir tik skaistas acis. Tās liek kust. Tās ur tik dzidras un..."
Es:,,paldies kungs!"
Es manāmi nosarku. Biju kā ķirsis. Jau trīs gadus neviens nebija ko tādu teicis, vai vispār izteicis kādu komplimentu.
Va:,,vienmēr laipni. Un par vakardienu. Neiesaku tev pīties ar Šmitu. Viņš ir krāpnieks."
Es:,,labi. Paldies, ka pabrīdinājat."
Es pasmaidïju un samaksajis Vaitakers jau gaja prom.
Va:,,visu labu Beta!"
Es:,,uzredzēšanos Vaitakera kungs."
Es nespēju beigt smaidīt. Viņa smīns bija mulsinošs. Un ja smīns nevis ïsts smaids. Viņš nesmaidīja pa īsto.

Mans mood's atkal pasliktinājās dēļ parādiem.
Man sagriezas galva un es uzreiz sałimu uz grīdas.