kafijas Veikals

2

Kad es atkal atvēru acis, es biju slimnīcas palātā. Pie gultas sēdēja Reičela, bet pie durvīm stāvēja Ralfijs ar Stefanu. Viņi uzreiz pieskrēja klāt.
Re:,,Beta, Beta, beidzot tu pamodies!"
Es:,,mhm..."
Es jau cēlos.
Stefans uzlika rokas man uz pleciem un lēnām mani noguldīja atpakaļ.
Es:,,Stefan man viss ir labi. Es varu...."
Reičela pēkšņi sāka raudāt.
Es:,,kas noticis Reičij?"
Bet viņa nespēja izdvest ne vārda.
Re:,,t...ttt..te..tev..."
Ra:,,tev ir....galvas audzējs...."
Arī Ralfam pār vaigu notecēja pāris sāļas asaras, bet Stefans tikai stāvēja un tukši skatījās pa logu.
Es:,,ko?... tas....tas nevar būt..."
Es sāku raudāt.
Es:,,vai to var ārstēt?"
Es klusi nočukstēju.
Visi skatījās savā starpā..
Es:,,vai to var ārstēt?"
Es jau skaļāk teicu.
St:,, 16 tūkstoši...."
Viņš klusi izdvesa.
Es:,,es to nevaru atļauties! 16 tūkstoši par šo, un vēl tie nolāpītie 3 tūkstoši par kafejnīcu. Cik man laiks ir atlicis?"
Es caur asarām izspiedu saprotot, ka man galvā dunn.
Re:,,mēnesis...tikai viens mēnesis..."
Reičela raudot nočukstēja.
Es sāku raudāt. Es gribēju dzīvot, bet tajā pašā laikā samierinajos ar navi.
Es:,,kurš strada kafejnīcā? Es gribu uz turieni aizbraukt."
Ra:,,Sjūzena ar Samantu tur ir. Tu tagad nevari celties..."
Viņš notrausa asaru no vaiga.

*Vaitakera sk.p*
Es palūdzu lai Dāvids mani aizved uz Betas kafejnīcu, kā katru dienu. Pieejot pie letes mani apkalpoja viena no darbiniecēm. Samaksājis es jau grasījos doties prom, bet tad tomēr pagriezos.  Izlasījis meitenes vārdu uz nozīmes es to uzrunāju.
Es:,,Atvaino Samanta. Kur ir Betas jaunkundze?"
Es vaicaju. Meitene uzreiz palika satraukta.
Sa:,,viņa ir slimnīcā. Nabadzīte vakar tepat saļima uz grīdas..."
Es:,,ko? Kurā slimnīcā viņa ir?"
Es uzreiz jautāju.
Sa:,,svētas Marijas slimnīcā. 10 palātā."
Viņa pasmaidīja. Es pateicos un uzreiz aizskrēju uz mašīnu.
Es:,,Dāvid, ātri braucam uz Svētās Marijas slimnīcu!"
Es uzbļāvu un mēs aizbraucām. Pēc 10 minūtēm bijām tur. Ārā pie palātas durvīm stāvēja Tas puisis, kurš vakar bija kafejnīcā un vēl viens. Viņi bija apķērušies un viņiem tecēja asaras.
Es:,,sveiki, kur ir Elizabeta?"
St:,,palātā. Jūs varat iet..."
Viens no viņiem atbildēja. Es uzreiz tur ieskrēju.

*Betas sk.p*
Pēkšņi palāta ieskrēja Vaitakers. Viņš apsēdas uz gultas malas.
Va:,,Sveika Beta. Tev viss kartība?"
Viņš ar plaukstu noglastīja manu vaigu.
Es:,,Sveiki Vaitakera kungs. J...jaa. man viss ir labi..."
Es nošņukstēju.
Re:,,viņai nav labi kungs.."
Reičela iejaucás dusmīgi paskatoties uz mani.
Va:,,kas viņai kaiš?"
Viņš pagriezās pret Reičiju.
Re:,,galvas audzējs. Viņa lēnām mirst..."
Viņa sāka raudāt un tad izskrēja no palātas. Tagad mēs ar vīrieti palikām vieni.
Va:,,ir iespējama operācija?"
Es:,,ir..bet tā ir dārga, tāpēc es vienkārši nomiršu un Šmits dabūs manu kafejnīcu. Vienīgo, kas palicis no vecākiem..."
Pēkšņi es sajutos, tā itkā mēs būtu tuvi draugi.
Va:,,vai drīkstu tevi apskaut Beta?"
Vīrietis vaicāja.
Es:,,protams Vaitakera kungs.."
Es atbildēju un viņš mani samīļoja. Pēc tam viņš aizgāja prom.

Pēc trīs dienām, ienāca ārsts ar medmāsu.
Ār:,,nu ko. Gatavosimies operācijai"
Viņš nopūtās ar smaidu sejā.
Es:,,kādai operācijai dakter?"
Da:,,tavai galvas operācijai."
Es:,,bet es...."
Da:,,ne tu, bet kāds jauks cilvēks."
Ārsts pasmaidīja aizpildot veidlapas. Es patakstījos un pēctam mēs sagatavojāmies operācijai un es aizmigu.....

Kad atkal pamodos, biju reanimācijā. Blakus neviens nebija. Es smagi nopūtos. Man sāpēja galva. Ap to bija apsējs. Es nebiju spējīga pakustēties. Es pat rokas nevarēju pakustināt. Tikai pirkstus spēju salocīt. Es tur gulēju bez spēka, līdz palātā centās ienākt Vaitakera kungs, bet ārsts viņu nelaida. Dakteris ienāca palātā.
Ār:Kā jūtaties Kastelāno jaunkundz?
Es:slikti. Es nevaru pakustēties. Man ļoti sāp galva...
Ār:nu tas tā būs kādu laiciņu. Mēs jūs pārvedīsim uz parasto palātu. Tad kādas divas nedēļas būs te jāpadzīvo lai atlabtu, un tad mēs jūs izrakstīsim.
Es:paldies dakter!

Es nopūtos, un vēlāk medmāsas mani pārveda. Ciemos atbrauca Reičela, un kad viņa aizbrauca, es aizmigu.
Kad pamodos es at..........