kafijas Veikals

4

Skūpsts nebija ilgs....
Es:,,Velns Vaitaker! Ko tu ar mani dari?"
Es iebļāvos pa visu mašīnu. Dilans paliecās atpakaļ savā krēslā un ar delnu uzsita pa stūres augšdaļu.
Di:,,man nevajadzēja. Piedod, es nezinu kas man uznāca..."
Viņš nobrauca roku pāri sejai un iedarbināja mašīnu.

Braucot viņš izskatījās nervozs, dusmīgs. Es redzēju ka viņa roka ir uzlikta uz viņa ceļa, tāpēc uzliku savu plaukstu uz tās.
Es:,,Dilan, viss kārtībā?"
Di:,,jā....nē....e....es vienkārši nesaprotu ko darīt. Tu man tīīīk ļooti patīc, bet tu vienu brīdi atbildi manām jūtām un jau nākamajā mani atgrūd..."
Viņš teica skaļā balsī.
Es:,,es tikai.....tevi nepazīstu. Piedod....es tev tiešām patīku??"
Es vēlāk jautāju. Dilans pamāja ar galvu un saņēma manu roku.
Viņa sejā nebija ne sārtums, nedz arī smneveikluma sajūta. Turpretī es kļuvu bezgala sarkana un nezināju kur no kauna likties.
~Man taču tas vaitakers nemaz nepatīk.....~
Es pie sevis nodomāju.

Piebraucot pie mājas Dilans izkāpa no mašīnas un atvēra man durvis.
Es:,,paldies!"
Es izkāpu no mašīnas. Dilans lika Villiamam paņemt manas mantas un aiznest uz manu istabu.
Es:,,Vill..?"
Es pēkšņi kautko atcerējos.
Vi:,,Jā, Beta?"
Viņš paskatījās uz mani.
Es:,,Vai jūs varat kautkā aizvākt to bezgaumīgo slimnīcas gultu no istabas? Man viņu nevajag.."
Vi:,,protams. Mēs izdarīsim!"
Viņš pasmaidīja un aizgāja. Es uzreiz gāju uz virtuvi.
Di:,,vai esi izsalkusi Saulīt?"
Dilans vaicāja nolikdams atslēgas.
Es:,,Saulīt??"
Es:,,un jā. Pat ļoti. Es taču neēsmu ēdusi divas dienas.."
Es paberzēju savu puncīti un Dilans uzreiz iesmējās.
Di:,,labi, ejam. Pagatavosim tev kautko saulīt."

Es nosarku. Apsēdos uz galda pie ledusskapja un vēroju, kā Vaitakers velk ārā produktus.
Di:,,tu taču neiebilsti, ja taisīšu pankūkas, vai ne?"
Es:,,protams! Es dievinu pankūkas."
Es pasmaidīju un sameklēju bļodu.
Mēs sajaucām mīklu, izcepām pankūkas un paēdām. Pēctam sēdējām pie galda un dzērām kafiju.
Di:,,pastāsti man savu dzīvesstāstu.."
Es:,,un man jau likās, ka tu visu par mani zini."
Di:nē. Es par tevi zinu tikai dažas lietas..."
Viņš pasmaidīja.
Es:,,labi. Es tev visu pastāstīšu, ja tu man izstāstīsi savu.."
Es iesmējos un tad nosarku, jo sapratu, ka tas bija pārāk skaĺi.
Di:,,sarunāts! Bet rīt."
Es:,,labi!"
Mēs paspiedām rokas un es iemalkojot kafiju sāku runāt.
Es:,,........