6

76 12 0
                                    

Es jutos brīnišķīgi, bet tajā pašā laikā neērti. Es gribēju atpakaļ uz dzīvokli. Gribēju saprast kas notiek ar Stefanu. Kādēļ viņš izturas tik savādi. Es gribēju atpakaļ savus matus. Man tie patika...

Šajā brīdī man notecēja asara. Tā uzpilēja uz Vaitakera rokas. Viņš uzreiz palūkojās uz mani un ar savu lielo plaukstu noslaucīja manu seju.
Di:hej, kas noticis?
Es:nekas..tikai....es drīz braukšu prom..es nevaru te ilgāk dzīvot!
Di:tu nevari braukt prom!
Es:kāpēc?
Di:tu vēl neēsi atlabusi.
Es:esmu pietiekami atlabusi, lai atgrieztos pie Stefana un Ralfa. Viņi man palīdzēs, ja ko vajadzēs. Es braukšu prom pēc trīs dienām.
Di:sešām!
Es:trīs.
Di:četrām?
Es:nu labi...brauksu prom pēc četrām dienām.
Di:labi. Bet darbā vēl neatgriezīsies.
Es:labi..

Es pasmaidīju, jo zināju, ka atsākšu strādāt un mācīties tiklīdz tikšu prom no šejienes.

*Dilana Vaitakera sk.p*
Es nevaru ļaut viņai braukt prom. Man ir kautkas jāsāk darīt...man vairāk jāizrāda jūtas pret viņu!

Kad viņa bija aizmigusi es klusi aizgāju prom. Aizbraucu uz noliktavu lai nokārtotu dažas lietas. Bija arī jāsatiek pircējs.

*Betas sk.p*
Es pamodos un neviens nebija mājās. Un ar to es domāju, ka pilnīgi neviens nav mājās. Es biju viena pati. Pilnībā bez nekāda aizsega. Un tieši šī brīža situācija man lika iedomāties ko nepārprotami pārgalvīgu un stūlbu.
Es saģērbos, un izgāju no mājas. Es aizgāju uz kafijas veikalu...

You've reached the end of published parts.

⏰ Last updated: Mar 06, 2018 ⏰

Add this story to your Library to get notified about new parts!

kafijas VeikalsWhere stories live. Discover now